Gludi, mezglaini, smaili - ko par cilvēka raksturu atklāj pirksti un to formas īpatnības

Īkšķis raksturo cilvēka individualitāti. Jo lielāks tas ir, jo vairāk attīstīta ir mūsu individualitāte un jo lielāki ir sirds un dvēseles spēki, ko spējam likt lietā dzīvē un ietekmējot apkārtējos. Tiesa, ja īkšķis ir izteikti liels, tas norāda uz lepnību, iedomību un sevis pārvērtēšanu.

Pretstatā tam cilvēki ar mazu īkšķi ir poētiski un iecietīgi pret citiem, lai gan bieži vien ir arī impulsīvi, taču parasti viņiem nepietiek spēka īstenot savus plānus un ieviest tos dzīvē.

Īkšķa augšējā locītava liecina par gribasspēku un iniciatīvu, otrā locītava – par loģiku un saprātīgu domāšanu, bet trešā locītava liecina par jūtām, jūtīgumu un vienlaikus arī par mērķu īstenošanas iespējām.

Šiem trim mūsu individualitātes elementiem ir jābūt līdzsvarā, un par šīs harmonijas līmeni var spriest pēc īkšķa locītavu nosacītā garuma.

Ja īkšķim ir kvadrātveida vai stūraina forma, tas norāda, ka cilvēks ir uzņēmīgs, tiecas uzkundzēties. Ja īkšķis turklāt ir ļoti plats, šim cilvēkam ir raksturīga nesamierināmība, viņam ir sveši kompromisi, var būt pat cietsirdīgs.

Ja īkšķis ir mazs un it kā uzpūties, cilvēks raksturojams kā viegli uzbudināms egoists.

Īkšķa vislabākais tips ir konusveida īkšķis, kas raksturo maigu, mierīgu, līdzsvarotu cilvēku.

Asa jeb smaila augšējā īkšķa locītava raksturīga cilvēkiem, kuri spēj iejusties otra cilvēka būtībā, lai gan, no otras puses, dažkārt šāda īkšķa forma sastopama arī cilvēkiem, kurus mēdz dēvēt par "garastāvokļa" cilvēkiem.

Ja īkšķa augšējā locītava ir apaļa, cilvēks var būt rupjš neapvaldīts un ļaunatminīgs. Ja īkšķa otrā locītava ir šaurāka par pirmo, tas liecina par cilvēka diplomātiskajām spējām, kā arī prasmi izlikties.

Īkšķa galotnīte jau kopš bērnības var būt izliekta vai, gluži otrādi, saliekta rokas virzienā. Atkarībā no šī liekuma var spriest par augstsirdību, pielāgošanās spējām pirmajā gadījumā un par piesardzīgumu, neuzticību un bailīgumu otrajā gadījumā.

Rādītājpirkstu senos laikos dēvēja arī par Jupitera pirkstu. Tas reprezentē cilvēka tieksmi pēc varas, stāvokļa un goda, mieru, lepnumu, pašpārliecinātību, reliģiozitāti, patiesības meklējumus utt. Tāpat ar rādītājpirkstu tiek veidoti spēcīgi simboliski žesti.

Jāpiebilst, ka ir samērā grūti iedomāties, piemēram, garīdznieku uz Dievu norādām ar neizteiksmīgu vai pat kroplīgu pirkstu, tāpēc valda uzskats, ka cilvēkiem, kuriem ir mazs, kroplīgs vai līks rādītājpirksts, nepiemīt minētās "Jupitera" rakstura iezīmes. Tāpēc dzīvē šie cilvēki parasti nesasniedz stabilu un godpilnu vadītāja stāvokli, izpildot mazāk nozīmīgas lomas.

Savukārt, ja Jupitera pirksts ir nesamērīgi liels, tas norāda uz lepnumu, augstprātību, uzkundzēšanās tieksmi. Ja pirksts ir konusveidīgs un smails, tā īpašniekam ir tieksme baudīt skaistumu dabā, mākslā un ikdienas dzīvē, kā arī viņam patīk greznība.

Jo gludāks turklāt ir pirksts, jo vairāk teiktais attiecas uz ārējo formu, atstājot novārtā iekšējo saturu. Iekšējam saturam nozīme ir tad, ja rādītājpirksts ir mezglains. Tad parasti novērojama tieksme uz reliģisko, politisko un sociālo neatkarību.

Mezglains un kvadrātveida rādītājpirksts norāda uz meklējumu sistemātiskumu, t. i., šāds cilvēks visur meklē taisnību un dara to neatlaidīgi. Jo gludāks ir pirksts, jo tuvāks šis meklējumu loks mākslai, jo mezglaināks, jo tuvāks zinātnei.

Vidējais pirksts, ko senos laikos dēvēja par Saturna pirkstu, raksturo melanholiju, iekšējo nemieru, dziļdomīgumu un dvēseles pretrunīgumu.

Ja Saturna pirkstam ir lāpstveida forma, šīs bieži vien smagās rakstura iezīmes ir labvēlīgā līdzsvarā. Šāds cilvēks ir spējīgs savām rokām paveikt jebkuru darbu, īpaši piemērota ir darbošanās lietišķajā mākslā un lietišķajās zinātnēs – ja pirksts ir gluds, tehnikas un mehānikas jomā – ja pirksts ir mezglains.

Kvadrātveidīgs vai stūrains vidējais pirksts norāda uz dziļdomīgumu attiecībā uz visu to, kas notiek ap cilvēku (ja pirksts ir gluds), un uz to, ko viņš iekšēji pārdzīvo (ja pirksts ir mezglains).

Ja Saturna pirksts salīdzinājumā ar citiem pirkstiem ir resns un smagnējs, tas norāda uz iekšējo pārdzīvojumu smagumu un melanholiju.

Dažkārt vērojams, ka Jupitera, Saules un Merkurija pirksti ir nedaudz saliekti uz Saturna pirksta pusi, uz to it kā raugoties. Tas liecina, ka cilvēks neizšķiež velti savu enerģiju, neizvirza vienlaikus vairākus mērķus, bet tikai vienu un stingriem soļiem dodas uz to.

Savukārt, ja pirksti it kā atliecas nost no Saturna, cilvēks izšķiež savu enerģiju sīkumos un nespēj koncentrēties, tā arī nesasniedzot mērķi.

Mazāis jeb Merkurija pirksts atkarībā no tā formas un attīstības raksturo cilvēka attieksmi pret zinātni, tirdzniecību, rūpniecību, viņa pastāvību, veiklību, organizatora un oratora spējām, kā arī godīgumu.

Ja mazais pirkstiņš ir kroplīgs, vīriešiem tas var liecināt par nabadzīgu gara pasauli.

Trīs pašas vispārīgākās Merkurija pirksta formas:

1) kvadrātveida forma liecina par organizatoriskām un komerciālām spējām, tieksmi mācīties, apgūt eksaktās zinātnes;

2) koniska un smaila forma – par noslieci uz mistiku un okultismu;

3) lāpstveidīgs Merkurija pirksts – par tieksmi uz melošanu, īpaši, ja tas apvienojas ar citām negatīvām iezīmēm plaukstu horoloģiskajā analīzē.

Jo garāks, spēcīgāks un kustīgāks ir Merkurija pirksts, jo patstāvīgāks un neatkarīgāks ir cilvēka raksturs. Ļoti maz ir tādu cilvēku, kuri var pakustināt mazo pirkstiņu neatkarīgi no citiem pirkstiem. Šī īpatnība norāda uz spriedumu neatkarību un iekšējo brīvību.

Publikācijas avots: V. Vrede "Liktenis uz delnas". (1991).