Amerikāņi Sjūzena un Hektors Bado ir izaudzinājuši 22 bērnus, no kuriem divi ir viņu pašu, bet pārējie 20 – adoptēti. Kas gan mudinājis vecākus ģimenē pieņemt arvien jaunus un jaunus bērnus ar ļoti sarežģītiem likteņiem, portālam Newyorker.com stāsta abi vecāki.
Kad Hektors 1979. gada vasarā apprecējās ar savu izredzēto Sjūzenu, viņam bija 23, bet viņai - 21 gads. Viņi bija no dažādiem sociāliem slāņiem: Hektors nāca no nabadzīgas ģimenes, un viņš bija divpadsmitais bērns no 16, bet Sjū bija dzīvojusi gana turīgā ģimenē. Taču viņi abi bija vienoti savā domāšanā – pasaulē ir pārāk daudz nelaimīgu bērnu, kuriem nepieciešamas mājas, tādēļ pāris uzreiz izlēma, ka paši pasaulē laidīs divus bērnus, bet vēl audzināšanā paņems divus svešus.
Viņu plāns sāka īstenoties daudz agrāk, nekā abi bija iecerējuši: jau 1980. gada pavasarī viņiem piedzima meita Čelsija, bet jau pēc pāris mēnešiem viņi adoptēja puisēnu Hosē – bāreni no Salvadoras. Bet pēc tam notikumi attīstījās vēl straujāk: pēc pusgada, kad ģimenē bija ienācis pirmais adoptētais bērns, Sjū saprata, ka atkal ir stāvoklī, taču vēl līdz dēla Aiseka dzimšanai, viņi ar Hektoru adoptēja četrus mēnešus vecu slimu mazuli no Indijas. Pēc tam – trīs gadu laikā ģimenē bija adoptēti jau deviņi bērni, bet vēl pēc gada ģimenē jau bija 14 svešu bērnu. Pēc 11 gadiem viņi adoptēja pēdējo – 20. mazuli. Bado ģimene savulaik pat tikusi uzaicināta paviesoties Baltajā namā, kad tur saimniekoja toreizējais ASV prezidents Bils Klintons. Tur viņus uzaicināja kā vienu no kuplākajām ASV dzīvojošajām ģimenēm.