attiecības - 3
Foto: PantherMedia/Scanpix
Nav noslēpums, ka ikdienas saskarsmē ar līdzcilvēkiem spēja iejusties komunikācijas biedra ādā ir vitāli būtiska. Kā mums, pieaugušajiem, bērniem, skolotājiem, kolēģiem labāk saprast vienam otru un atrast pareizos vārdus dažādās dzīves situācijās? To māca empātijas skolas koncepts, kas aicina atteikties no ierastās domāšanas.

"Helsus" festivāla dalībniece, psiholoģe Vineta Grīvza atzīst, ka mūsu audzināšana un izglītība pārsvarā balstās uz paklausības un dominēšanas, nevis līdztiesības un sadarbības principiem. Tas ietekmē arī veidu, kā mēs viens ar otru sazināmies. "Mani uzrunā nevardarbīgas komunikācijas pamatlicēja Maršala Rozenberga pieeja, kas aicina atteikties no kategorizācijām un citu vērtēšanas. Tas ļauj labāk izprast otru personu un risināt konfliktu bez sevis vai otra vainošana," stāsta psiholoģe.

Domājot un uztverot citus cilvēkus kategorijās (piemēram, imigrants, blondīne, bērns, skolēns, u.c.), mēs atņemam sev iespēju ieraudzīt otrā personā cilvēku, un tas ietekmē mūsu izturēšanos pret otru. Domājot kategorijās, ir vieglāk būt neiecietīgam, pamācošam un pašam to sevī nepamanīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!