"Helsus" festivāla dalībniece, psiholoģe Vineta Grīvza atzīst, ka mūsu audzināšana un izglītība pārsvarā balstās uz paklausības un dominēšanas, nevis līdztiesības un sadarbības principiem. Tas ietekmē arī veidu, kā mēs viens ar otru sazināmies. "Mani uzrunā nevardarbīgas komunikācijas pamatlicēja Maršala Rozenberga pieeja, kas aicina atteikties no kategorizācijām un citu vērtēšanas. Tas ļauj labāk izprast otru personu un risināt konfliktu bez sevis vai otra vainošana," stāsta psiholoģe.
Domājot un uztverot citus cilvēkus kategorijās (piemēram, imigrants, blondīne, bērns, skolēns, u.c.), mēs atņemam sev iespēju ieraudzīt otrā personā cilvēku, un tas ietekmē mūsu izturēšanos pret otru. Domājot kategorijās, ir vieglāk būt neiecietīgam, pamācošam un pašam to sevī nepamanīt.
"Mūsu izglītības procesā neviens nemāca, ko nozīmē būt labam vecākam. Mēs uzskatām, ka vecāku un skolotāju uzdevums ir panākt, lai bērni labi uzvedas. Un nereti, lai to panāktu, mēs izmantojam sodu vai apbalvojumu sistēmu. Tas notiek nevis tāpēc, ka bērni paši labprātīgi tā vēlas uzvesties, bet to darīt viņiem liek vai nu bailes no soda, vai arī vainas apziņa, kauna sajūta un vēlme iegūt apbalvojumu," uzsver psiholoģe. Viņa ir pārliecināta, ka šie mehānismi turpina darboties arī vēlāk mūsu dzīvē, jo mums tiek iemācīts, ka kāds ir vainīgs.
Maršala Rozenberga pieeja māca, ka komunikācijas procesā ir jāizprot, ka abu pušu vajadzību piepildīšana ir savstarpēji atkarīga. Tad iepriekš šķietami neatrisināmi konflikti tiek viegli atrisināti. Tam ir nepieciešamas attiecības, kurās abas puses uzticas viena otrai, nevis viena puse uzspiež otrai savu autoritāti. Lai to paveiktu, ir nepieciešams atteikties no citu morālistiskiem vērtējumiem. Mums ir jāiemācās bērniem pateikt, vai viņu rīcība ir harmonijā ar mūsu vajadzībām vai ir konfliktā ar tām, bet mums tas ir jādara veidā, kas nerada bērnā vainas vai kauna sajūtu.
Lai to panāktu, nepieciešama spēja empātiski uzklausīt otru cilvēku brīdī, kad viņš bēdājas. Tas nav viegli, jo mēs esam trenēti rīkoties, mēs gribam sniegt padomu, izlabot lietas. Taču viss, kas ir nepieciešams, ir empātiska klātbūtne, kad patiešām dzirdam, kā otrs jūtas un kas viņam ir nepieciešams.
"Tās ir kvalitātes un prasmes, kuras mēs varam apzināti trenēt un attīstīt. Apzināti izvēlēties komunikācijas veidu, kas balstās uz savstarpējās cieņas, pieņemšanas un beznosacījuma mīlestības pamatprincipiem. Komunicēt šādā veidā nenozīmē piekāpšanos un atkāpšanos no savām vērtībām.
Tas nozīmē izrādīt cilvēkiem vienāda līmeņa cieņu un empātiju gan tad, kad tie atsakās darīt to, ko mēs viņiem lūdzam darīt, gan tad, kad viņi piekrīt. Beznosacījuma mīlestība nozīmē, ka abas puses uzticas viena otrai tajā, ka viņi saņems noteiktas kvalitātes sapratni," atzīst Grīvza.
Balstoties M. Rozenberga izstrādātajā nevardarbīgās komunikācijas metodē, ir izstrādāts cienošas komunikācijas treniņš, kuru Latvijā piedāvā Veselīgas izglītības centra (www.veseligaizglitiba.lv) speciālisti Empātijas skolas koncepta ietvaros.
Treniņu pamatideja ir rūpēties par dzīvi, palīdzēt cilvēkiem satikties un veidot cienošas, empātiskas un tolerantas attiecības, kas balstās sadarbībā. Jo vairāk mēs spējam veidot empātiskāku saskarsmi un vidi, jo labvēlīgāk tā ietekmē gan mūsu fizisko, gan psiholoģisko veselību, atgādina psiholoģe.
Psiholoģi un Veselīgas izglītības centra domubiedri Vinetu Grīvzu varēs satikt "Helsus" festivāla Bērnu izglītības dārzā. Pasākums norisināsies no 22. līdz 23. augustam Lucavsalā.
Pilna festivāla programma pieejama www.helsusfestival.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
