2015. gada sākumā Latvijā bija 277 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, no tiem 142 tūkstoši bija vīrieši un 135 tūkstoši sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits sarūk par vidēji 5,7% gadā.
Arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ik gadu samazinās. Ja 2005. gadā Latvijā katrs piektais iedzīvotājs (20%) bija jaunietis, tad 2010. gadā jauniešu īpatsvars saruka līdz 17%, bet 2015. gadā – līdz 14%.
2014./2015. mācību gadā Latvijā pamatskolās mācījās 172 tūkstoši skolēnu. Pēc pamatskolas beigšanas 61,3% turpina mācības vidusskolā, 33,8% jauniešu mācības turpina profesionālās izglītības iestādē, bet 4,9% pēc pamatskolas beigšanas mācības neturpina.
2014./2015. mācību gadā vidusskolās mācījās 37 tūkstoši skolēnu. 2014. gadā 63,8% vidusskolas absolventu turpināja mācības augstskolās un koledžās, bet 7,3% absolventu mācības turpināja profesionālās izglītības iestādēs. 2014. gadā jauniešu īpatsvars, kas pēc vidusskolas beigšanas neturpināja mācības, samazinājies līdz 28,9% (2010. gadā – 36,9%).
Latvijas augstskolās un koledžās 2014./2015. akadēmiskajā gadā bija uzņemti 29 137 pirmkursnieki, no tiem 24 123 – pamatstudijām. Uzņemto studentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija samazinājies par 7%. Pēdējos desmit gados studentu un pirmkursnieku skaits ik gadu sarūk. Lielākais uzņemto studentu skaita kritums bija 2009./2010. akadēmiskajā gadā – par 10 048 jeb 24,2% pirmkursnieku mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Pirmskrīzes periodā 2007./2008. akadēmiskajā gadā 25% jauniešu studēja augstskolā vai koledžā par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un 75% – par personīgajiem līdzekļiem. Taču pēdējos gados šī proporcija ir mainījusies – 2014./2015. akadēmiskajā gadā 40% jauniešu studēja par budžeta līdzekļiem, bet 60% – par personīgajiem līdzekļiem.
2014. gadā 40,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija ekonomiski aktīvi. 32,5% bija nodarbināti, turklāt lielākā daļa strādāja algotu darbu. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 68,3% strādāja pakalpojumu sniegšanas sektorā (no tiem 69,4% – tirdzniecībā), 24,9% – ražošanas sektorā, bet 6,8% – lauksaimniecības sektorā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies jauniešu bezdarba līmenis (2014. gadā – 19,6%), tomēr tas joprojām gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo bezdarba līmeni valstī. Galvenie cēloņi jauniešu bezdarbam ir pieredzes un profesionālās kvalifikācijas trūkums.
Informācija sagatavota saistībā ar Starptautisko Jaunatnes dienu, kas pasaulē ik gadu tiek atzīmēta 12. augustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
