Mūsdienu izpratnē skaistumkonkursi to dalībniekiem paredz spēju sevi prezentēt, demonstrēt zināšanas par notikumiem pasaulē, kā arī izrādīt ne tikai ārējo, bet arī dvēseles skaistumu, veicot dažādus uzdevumus un ievērojot konkursu reglamentu.
Savukārt krietni citādāka izpratne par tik subjektīvā jēdziena – skaistuma vērtēšanu bija cilvēkiem nemaz ne tik senā pagātnē. Internetā ir pieejams kāds britu kinohronikas fragments kurā redzams ieskats 1958. gadā rīkotā skaistumkonkursā "Skaistās acis" ("Beautiful Eyes").
Konkurss norisinājies Lielbritānijā, un tā dalībniecēm aizsegtas sejas, tiesnešu skatienam paverot vien acis, kā arī konkursantēm nav bijis iespējas demonstrēt savu augumu, tiesnešiem vērtējot vien viņu skatiena pievilcību un īpašo starojumu.
Lūk, pierādījums tam, ka skaistums patiesi mājo mūsu dvēselē un atspoguļojas skatienā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
