<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/whiteafrican/">Erik (HASH) Hersman</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>

91% vecāku norāda, ka bērniem vai jauniešiem viņu ģimenēs nepieciešams dators mācību vielas apguvei. Tajā pašā laikā tikai pusei (47%) ģimeņu, kurās mācās vai studē viens jaunietis, katram ģimenes loceklim ir savs dators. Savukārt ģimenēs, kurās ir vairāki bērnu, vien 19% gadījumu ir dators uz katru ģimenes locekli, liecina "Lattelecom" veiktā aptauja.

76% vecāku atzīst, ka vērtīgākais, ko bērns vai jaunietis gūst no datora lietošanas, ir jaunas zināšanas. Tikai tad seko izklaide, iespēja sazināties ar radiem vai draugiem (70%), jaunu prasmju apguve (34%) un citas priekšrocības. Lai arī lielākā daļa norāda, ka dators ir nepieciešams mācībām, katra otrā ģimene ar bērniem mēdz atlikt jaunas tehnikas (datora, planšetdatora, TV vai mobilā telefona) iegādi uz vēlāku laiku, jo nespēj samaksāt visa pirkuma summu uzreiz.

"Datori ļauj trenēties un saprast, kādā līmenī apgūtas zināšanas un kur vēl jāpiestrādā. Dabaszinātņu stundās ar datorsimulācijām un interaktīviem materiāliem skolēni izprot gan neaptverami mazo, gan lielo fizikas, ķīmijas un bioloģijas modeļu darbību," norāda "Iespējamās misijas" ķīmijas un dabaszinātņu skolotājs Kārlis Greitāns.

"Individuāla pieeja savam datoram ir neatsverama gadījumos, ja ir iekavēta mācību viela vai nav nostiprinātas pamatprasmes. Tā skolēns var konstatēt, kas viņam nav skaidrs, un uz konsultāciju nākt ar konkrētiem jautājumiem. Pagājušajā mācību gadā šāda patstāvība skolēnus, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši apmeklēt stundas, nereti ir glābusi no zemiem vērtējumiem. Patstāvīgs darbs ar datoru ir svarīgs arī 7.– 8. klašu skolēniem, kuri mērķē uz augstākajiem sasniegumiem. Individuāla pieeja datoram sniedz plašu spektru ar paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumiem, kuriem stundās neatliek laika. Tā jaunieši nostiprina pārliecību, ka ir spējīgi sasniegt vēl vairāk," uzsver Greitāns.

"Lattelecom" Privāto klientu daļas direktors Gusts Muzikants atzīst, ka "esam novērojuši, ka mācību gada sākumā pieaug interese par datora iegādi skolēniem vai studentiem". Arī aptaujas dati norāda – tā loma mācību vielas apguvē ir neatsverama. Tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku atliek pirkumus uz vēlāku laiku, tādēļ, ka nespēj samaksāt uzreiz visu nepieciešamo summu vai nevēlas uzņemties jaunas līgumsaistības.

Aptauja rāda, ka lielākā daļa (83%) atlikusi tehnikas (datora, planšetdatora, TV vai mobilā telefona) iegādi uz vēlāku laiku. Būtiskākie iemesli tehnikas iegādes atlikšanai ir dažādi. Lielākā daļa ģimeņu ar bērniem (55%) norāda, ka nebija iespējas samaksāt visu pirkuma summu uzreiz. 38% nav vēlējušies uzņemties līgumsaistības, savukārt viena piektdaļa aptaujāto nav bijuši pārliecināti par pirkuma nepieciešamību.

Interesanti, ka lielākā daļa aptaujāto (95%) jaunas zināšanas meklē tieši internetā. Tikai tad seko jaunu zināšanu iegūšana praksē (24%), mācību iestādēs (21%) un televīzijā (21%). Krietni mazāk cilvēku zināšanas meklē grāmatu plauktos, bibliotēkās (7%) un drukātajos medijos (6%).

Pētījums veikts šā gada augustā, aptaujājot 750 respondentus no 15 līdz 74 gadiem, informē "Lattelecom" Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, piebilstot, ka patlaban uzņēmums piedāvā īpašaus noteikumus esošajiem klientiem jaunas tehnikas iegādē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!