Ķīlis mudina skolasbērnus motivēt ar jaunu metodi - 'bikstīšanu'

Bikstīšana ir līdzeklis, kā pašmotivēties, rosināt skolēnus attīstīt noteiktas prasmes un apgūt līderību. Bikstīt nenozīmē sodīt, lai risinātu kādu problēmu, bet tieši pretēji – piedāvāt labāku alternatīvu, kas strādā par labu skolēna, skolotāja un vecāku interesēm, uzskata Ķīlis.

Lai skolēni mācītos labāk un patstāvīgi klasiskā klase ir jāaizstāj ar apgriezto. Skolēni nekavēs stundas, ja viņus "pabikstīs", bet meditācija un kustības var palīdzēt savaldīt problēmbērnus un iesaistīt viņus stundu darbā. Inovācijas izglītībā tiek ieviestas lēni, un liela daļa no skolēnu radošuma tiek "izskolota ārā", jo izglītības programmu veidotāji un pedagogi baidās kļūdīties. Šādi un vairāki desmiti citi spilgti apgalvojumi izskanēja skolotāju bezmaksas apmācību programmas "Samsung Skola nākotnei" absolventu samitā, portālu "Cālis.lv" informēja programmas vadītāja Baltijā Maija Āboliņa-Tomsone.

Samitā gandrīz 200 skolotāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apguva inovatīvas mācību metodes un gatavojās jaunajam mācību gadam. Starptautisku lektoru vadībā pasākuma laikā notika karstas diskusijas par skolotāju lomu, skolēnu motivāciju un nepieciešamību mainīt esošo izglītības sistēmu, kas izveidota jau sen un mūsdienās vairs nesniedz vēlamo rezultātu.

Tallinas Universitātes lektori Marina Kurvitsa un Juri Kurvitss iepazīstināja skolotājus ar tādu inovatīvu pedagoģijas scenāriju kā apgrieztā klase. Tā paredz, ka mājasdarbi un klases darbi tiek samainīti vietām. Līdz šim skolēni teoriju bija pieraduši klausīties un pierakstīt stundās, savukārt šī metode paredz, ka teoriju viņi apgūst mājās, skatoties video un citus tiešsaistes mācību materiālus, paralēli konsultējoties tiešsaistē ar skolotāju un klasesbiedriem.

Turklāt skolā ierastais princips – skolotājs stāsta, un es pierakstu – tiek aizstāts ar skolēnu grupu darbu un uzdevumu pildīšanu kopā. Skolotāja loma ir uzraudzīt procesu no malas, būt mentoram. Lektori uzsvēra, ka šajā metodē ļoti svarīga loma ir tehnoloģijām, kas dod iespēju radīt labus mācību materiālus, ar tiem dalīties, efektīvi komunicēt un mācīties.

Skolēnus mācīties un iet uz skolu var motivēt, atsakoties no ierastajiem aizliegumiem un mainot domāšanu. Eksperti iesaka aizliegumu nenorakstīt no blakussēdētāja aizstāt ar pieeju mācīties un strādāt kopā. Pieeju "kontrolēt" nomainīt ar atbalstīt, savukārt mācīšanos no grāmatas – ar reālu dzīves situāciju konstruēšanu un analīzi. Mācības klases telpās pēc iespējas jāaizstāj ar iziešanu ārpus tām, mācoties neierastās vietās, reālā vidē.

Pasākuma goda viesis Eiroparlamenta deputāts un profesors Artis Pabriks samitā runāja par spēcīgām izglītības tradīcijām Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka izglītība ir ceļš uz pārticību un joprojām viena no lielākajām investīcijām, ko neviens nevar atņemt.

Savukārt izglītības līderības eksperte no Lietuvas Rūta Gudmonaite veidoja diskusiju par to, kas ir mūsdienīgs skolotājs–līderis un kāda ir viņa ietekme uz skolēna dzīvi un nākotnes izvēlēm. Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors no Vācijas Fions Dobins demonstrēja metodes, ar kurām klases ikdienā var integrēt inovatīvu rutīnu. Dobins uzsvēra, ka viena no galvenajām problēmām, kas kavē inovāciju un "izskolo ārā" aptuveni 90% no jauniešu radošuma, ir skolotāju un izglītības programmu veidotāju dabiskās bailes no neveiksmes. Viņaprāt, tieši neveiksmīgi mēģinājumi un izgāšanās ir vissvarīgākās, lai radītu kaut ko jaunu.