Pediatre brīdina vecākus par pārslodzes iespējamām sekām bērna veselībā un attīstībā

"Bērns nav mazais pieaugušais," norāda daktere, aicinot īpaši pirmklasnieku vecākus apzināties, ka jaunā skolas vide nozīmē ne vien dienas režīma un vides maiņu, bet nopietnas emocionālas pārmaiņas, kas būs jāizdzīvo mazajam skolniekam, pret kuru visa ģimene lolo noteiktas gaidas.

Vislabāk būtu pirmajā pusgadā neaizrauties ar dažādiem pulciņiem un papildu nodarbībām, lai neradītu pārslodzi. "Ikdienas praksē saskaros ar bērniem, kuriem dažus mēnešus pēc skolas gaitu uzsākšanas parādās izmaiņas uzvedībā, ir pastiprināts nogurums, regulāri sāpošs vēders, acu mirkšķināšana vai neizskaidrojama šņaukāšanās. Šīs visas pazīmes liecina, ka bērnam ir psihoemocionālas problēmas, kurām var būt dažādi cēloņi," stāsta daktere Užāne.

Ja pulciņi ir apmeklēti jau pirms skolas, tad, to darot pirmajā klasē, kad bērns vairs nav stingrā uzraudzībā, ir jāpārliecinās, ka tiek ievērots maksimāli pareizs ēšanas režīms – lai nenotiktu našķošanās kādā transportlīdzeklī starpposmā starp skolu un pulciņu. Tāpat ir joprojām jāievēro pietiekams atpūtas režīms.

Savukārt bērniem, kuri jau ir iedzīvojušies skolas režīmā un mācās ne pirmo gadu, vecāku uzmanību būtu jāvērš uz jautājumiem, kas saistās ar stāju un acīm. Stundām ilga sēdēšana pie stacionārā datora vai vārtīšanās pa gultu ar planšeti vai viedtālruni rokās sliktā apgaismojumā ir draudi nepareizai stājai, acu problēmām un redzes pasliktināšanās iespējām. Tāpat vecākiem vajadzētu pavērot, lai bērni smagās skolas somas nenēsātu uz viena pleca.

"Vēl šim vecumam tipiska problēma ir pastiprināta stāvēšana uz vienas kājas, saliecot augumu uz vienu pusi, lai neizskatītos pārāk garš," stāsta pediatre. Ikviena vecāka uzdevums ir novērtēt sava bērna iespējamās auguma veidošanās novirzes no normas, kuras līdz 12 gadu vecumam ir salīdzinoši viegli koriģējamas ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību vai, izvēloties noteiktus sporta veidus, kas rod balansu un risinājumu problēmām.

Ikvienā vecumā vislabāk būtu, ja bērns iespēju robežās ceļu uz skolu mērotu kājām, nevis vecāku automašīnā. Kardiologi uzskata, ka staigāšana ir vislabākā slodze, kā arī tādējādi noteiktu laika sprīdi bērns pavada ārpus telpām.

Lielo bērnu iespējamās problēmas skolu vidē

Kā lielākās vidusskolēnu problēmas ārste redz dažādās atkarības – no datora, nikotīna un alkohola, kā arī novirzes no dienas un ēšanas režīma. "Lielajiem bērniem visbūtiskākais ir saskarsme ar vecākiem un viņu atbalsts jebkurā dzīves situācijā. Es kā ārste varu jaunietim skaidrot, ka nesmēķējot būs vieglāk skriet un no rīta, nebūs jāatkrēpo, taču nevaru kontrolēt zāļu lietošanu vai ēšanas paradumus. Ir svarīgi, ka ģimenē netiek grauta bērna pašapziņa un viņam tiek veltīta uzmanība," norāda Užāne.

Slimajiem jāguļ gultā - nekādas skolas!

Gan vecākiem, gan arī bērniem ir jārēķinās arī ar to, ka skolas laikā bez slimošanas neiztikt, jo tipiskākā mūsdienu problēma ir slimību "neizslimošana" mājas režīmā, bet gan došanās uz skolu vai darbu, tiklīdz kļūst nedaudz labāk. "Dzert antibiotikas un iet uz skolu nav pieļaujams risinājums," norāda ārste. Vispirms ar zāļu palīdzību tiek "nosista" temperatūra, bet ne iznīcināts vīruss. Būtu nepieciešams mājās ārstēties, kamēr temperatūra normalizējas, plus vēl tik dienas, cik bija temperatūra. Pēc spēcīgu zāļu lietošanas organisms atjaunojas 10–14 dienās, kad noteikti nevajadzētu sportot nedz skolā, nedz arī doties uz treniņiem.

Ātri aktivizējot organismam lielu slodzi, tas neatpūšas, bet tieši otrādi – neliels vīruss var pārtapt par angīnu un tālāk bronhītu, jo imunitāte būs sagrauta. Plaši izplatītie vēdervīrusi, kas izpaužas ne vien kā vemšana, bet arī kakla sāpes un klepus, ir ārkārtīgi lipīgi. Izslimojušajam ir iespējas aplipināt veselos arī vēl pēc nedēļas, ja nav veikta pienācīga ārstēšana. Vecākiem ir jāsaprot, ka regulārai kaišu "neizslimošanai" ir liela ietekme uz bērna imunitāti un uzņēmību pret jebkādām slimībām.