Pētījumi liecina, ka gandrīz trešdaļa jauno ģimeņu nonāk pie šķiršanās, jo viņu dzīvē pārāk aktīvi iejaukušies vecāki. Turklāt visbiežāk šādos gadījumos vainojamas sievasmātes. Kā portālā Letidor.ru uzsver psiholoģe Tatjana Volkova, tas notiek tādēļ, ka mūsu sabiedrībā pieņemts uzskatīt, ka pa īstam laba mamma ir tā, kura visu savu dzīvi veltījusi bērnu audzināšanai. Dzīvojusi līdzi viņu interesēm, sev it visā atteikusi.
Rezultāts ir tāds, ka mamma, kurai savas dzīves praktiski nav bijis, bērnus uzskata par savu īpašumu, lielāko daļu no savas personības. Pat, ja bērniem jau ir pāri 20 vai pat tuvojas 30 gadu slieksnis, māte izmisumā atsakās bērnu dalīt ar vēl kādu, tostarp to, kurš ir pašas bērna otrā pusīte.
Šādā situāciju mammu, protams, var saprast, jo viņa labāk zina, kas bērnam ir labākais. Taču tas, kas ir labāk, ne vienmēr padarīs pieaugušo bērnu laimīgāku. Vai vēlies būt pa īstam laba māte, kura spēj ne tikai palīdzēt, bet arī netraucēt bērnam kļūt laimīgam? Tad, lūk, te būs pieci pavisam īsi psiholoģes ieteikumi.
Jāprot izaudzināt un laikus "izlikt aiz durvīm"
Jebkura vecāka uzdevums ir ne tikai izaudzināt bērnu, sniegt viņam beznosacījuma mīlestību un rūpes, bet arī laikus savu "putnēnu" izgrūst no ligzdas.
Tieši vecākiem jāsniedz bērniem iespēja kļūt pastāvīgiem un pašiem pieņemt lēmumus. Gadījumā, ja iniciatīva – attālināties no vecākiem – nāks vien no bērnu puses, bet vecāki to centīsies kavēt, process nodarīs kaitējumu abām pusēm.
Cieni sava bērna lēmumus, tostarp viņa otrās pusītes izvēli.
Sievasmāte nav mamma
Pat, ja ir pieņemts sievasmāti vai vīramāti saukt par mammu, centieni kļūt par īstu mammu vedeklai vai znotam, ir slikta ideja.
Vēlēties no "jaunajiem" saņemt draudzību un cieņu – tas ir normāli, bet gaidīt bezierunu lojalitāti un pakļaušanos kā no saviem bērniem, nedrīkst. Pacenties kļūt par labu vecāko draugu sava bērna dzīvesbiedram. Par tādu, kurš palīdz, bet nenosoda. Tici, "jaunie" tev par to būs bezgala pateicīgi.
Viņi ir pāris
Ja jaunā ģimene dzīvo tavā mājā, centies cienīt sava bērna un viņa dzīvesbiedra tiesības. Ļauj viņiem izveidot savu telpu un necenties to pārveidot pēc sava prāta, tā būs labāk.
Ļauj savai vedeklai mācīties kļūt par labu saimnieci, jo par tādu neviena nepiedzimst, bet visas gudrības iemācās laika gaitā. Un mācās, protams, no pieredzes un kļūdām.
Viņu bērni nav tavējie
Ja tavam bērnam jau ir savi mazie, ļauj "jaunajiem" pašiem mācīties būt par labiem vecākiem. Atceries, ka ikvienam bērnam ir mamma un tētis. Bet jūs esat vecmāmiņa un vectētiņš, un atbildība par bērnu gulstas uz vecākiem nevis vecvecākiem. Vecāku uzdevums ir audzināt, bet vecvecāku – lutināt.
Neitralitāte konfliktu laikā
Ja jaunā ģimene strīdas, centies saglabāt neitralitāti. Daudzi pāri, sākot kopdzīvi, strīdas visai bieži. Un tas ir saprotami – kopdzīves pieredzes jau nevienam uzreiz nav, bet "pierīvēšanās" process pieaugušā vecumā nav viegls. Tavs uzdevums – neiejaukties un nenostāties kāda pusē. Jo jaunie – kā sastrīdējās, tāpat arī izlīgs, bet attiecības ar sava bērna otro pusīti vari sabojāt uz visu mūžu, ja strīda laikā iestāsies savas atvases aizstāvības pozīcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
