Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sācis kampaņu "Lai būtu skaidrs!", kuras mērķis ir izglītot vecākus, sabiedrību un tirgotājus par kaitējumu, ko alkohola lietošana nodara jauniešiem. Kampaņas izmaksas – 25 000 eiro.
Kā kampaņas atklāšanā norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), viņš ir apņēmības pilns mainīt situāciju sabiedrībā un mainīt arī cilvēku uztveri par alkohola lietošanu jauniešu vidū. Viņš norādīja, ka jaunieši gadu no gada, svinot 1. septembri, lieto alkoholu. Viņš uzsvēra, ka alkohola lietošana nopietni ietekmē veselību, īpaši organismu, kas vēl nav nobriedis.
Belēvičs sacīja, ka "skaitļi ir biedējoši". Pieaudzis cilvēks vidēji Latvijā izdzer 10,6 litrus absolūtā alkohola gadā. Teju puse jeb 43,7% cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem alkoholu lieto pārmērīgi. Savukārt 12,5% iedzīvotāju ir alkohola atkarības risks.
Tāpat arī 36% no jauniešiem 14 līdz 16 gadu vecumā pēdējā mēneša laikā ir pārmērīgi lietojuši alkoholu.
Jo agrīnāk indivīds sācis lietot alkoholu, jo lielāka ir iespēja, ka cilvēkam alkohola lietošana būs nozīmīga arī vēlāk. Tas viss var novest pie ļoti nopietnām veselības problēmām, sacīja Belēvičs.
Pārmērīga alkohola lietošana ir pirmais riska faktors priekšlaicīgai nāvei, slimībām un invaliditātei.
Ministrs sacīja, ka kampaņas laikā sadarbosies tiesībsargājošās iestādes, vecāki, skolotāji, kā arī komersanti jeb pārdevēji. Kampaņa vērsta ne tikai uz to, lai samazinātu alkohola lietošanu, bet arī mainītu uztveri.
Viņš arī norādīja, ka vecāki ir bērnam kā spogulis, un aicināja vecākiem rādīt piemēru saviem bērniem, nelietojot alkoholu. Tāpat arī alkohola popularitāti veicina "visaptveroša un uzbāzīga" reklāma, kuru alkoholu ataino kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne sacīja, ka Latvijā alkohola lietošanu uztver kā ikdienas parādību. Tāpat Latvija ir līdere to jauniešu īpatsvarā, kuri alkoholu ir pamēģinājuši pirms 13 gadu vecuma. Tāpat pētījumi rāda, ka 44% nepilngadīgu jauniešu ir varējuši alkoholu iegādāties veikalā. Pētījums gan neatbild uz jautājumu, vai alkoholu viņiem nopircis pieaugušais vai viņi to iegādājušies paši.
Viņa norādīja, ka vecākiem ir ļoti noliedzoša attieksme pret narkotikām un smēķēšanu, tomēr pret alkohola lietošanu viņi ir tolerantāki. Tikai 90–93% vecāku neatļauj lietot alkoholu saviem bērniem. Šajos pētījumos izkristalizējas arī auditorija, ar kuru ir jāstrādā.
Situācija ar alkohola lietošanu jauniešu vidū gan pēdējos gados ir nedaudz uzlabojusies, tomēr tā joprojām ir satraucoša, atzīmēja Pelne.
Runājot par kampaņu "Lai būtu skaidrs!", Pelne stāstīja, ka ar kampaņu vēlas informēt vecākus, lai viņi runātu ar bērniem. Otra auditorija būs tirgotāji, kurus ar kampaņu vēlas aicināt pievienoties sociālatbildīgai kustībai. Tāpat arī pieaugušie tiek aicināti nepirkt alkoholu nepilngadīgajiem.
Plānoti informatīvie materiāli vecākiem, kā arī diskusijas skolās, stāstīja speciāliste.
Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Oronovs sacīja, ka katru gadu 1. septembrī vairāki tirgotāji "ieberžas" un vairāki desmiti komersantu tiek pieķerti, pārdodot alkoholu nepilngadīgajiem. Savukārt pēdējo divu dienu laikā Rīgā pieķerti jau seši vai septiņi šādi komersanti.
Katru gadu caur Rīgas pašvaldības "rokām" iziet 800 nepilngadīgo alkohola reibumā, stāstīja Oronovs.
Belēvičs arī atzīmēja, ka jaunieši nereti alkoholu lieto kopā ar enerģijas dzērieniem. Tāpēc VM šobrīd strādā, lai ieviestu akcīzes nodokli arī šiem dzērieniem. Ministrs norādīja, ka, iespējams, ar Zemkopības ministriju (ZM) neizdosies panākt kompromisu visai neveselīgai pārtikai, tomēr enerģijas dzērieni būs prioritāte.
Rezumējot Belēvičs sacīja, ka ar šo kampaņu vēlas panākt jauniešu izpratni, ka "dzert vairs nav stilīgi", kā arī ar šo kampaņu zināmā mērā tiek uzsākta "masveida veselības propaganda".
Jau ziņots, ka līdz šim veiktie SPKC pētījumi liecina, ka regulāras alkohola lietošanas pieredze (40 un vairāk reižu dzīves laikā) ir aptuveni katram trešajam jeb 35% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Savukārt dzīves laikā vismaz vienu reizi piedzērušies bijuši 65% nepilngadīgo vecumā no 15 līdz 16 gadiem.
Tāpat vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā jebkuru alkoholisko dzērienu veikalā iegādājušies 44% jauniešu.