Vecāku atzīšanās: Priecīgās un nepatīkami satraucošās sajūtas, sagaidot 1. septembri  (7)

Rūgtā pieredze pērn aptumšo prieku šogad

Stāsta divu bērnu mamma Alise, kurai gan pērn bija pirmklasnieks, gan šogad jaunākais bērns uzsāks skolas gaitas:

"Priecīgs satraukums un mazliet skumju – viens posms dzīvē ir noslēdzies uz visiem laikiem. Pēc rūgtās pieredzes pērn, kad skolas gaitas uzsāka vecākais bērns, 1. septembri šogad gaidām ar bažām. Izejot no bērnudārza drošās, apčubinošās vides, ne vienmēr bērni gatavi skarbajai skolas realitātei – kliedzošajām skolotājām, citu bērnu agresijai vai atziņai, ka kāds cits, piemēram, labāk lasa. Pielāgošanās jaunajam režīmam prasa zināmu laiku. "Nauda seko skolēnam" programmas ietvaros skolas nereti neizvērtē, vai bērns vispār ir gatavs skolai, uzņemot neatbilstoši sagatavotus skolēnus, tās liedz attīstību tiem bērniem, kuri skolai ir sagatavoti.

Vismaz pieci bērni 1. klases mācību procesa vidū tika atskaitīti no skolas, jo nespēja sekot līdzi mācību vielai. Galvassāpes ne tikai vecākiem, bet arī pedagogiem sagādā agresīvi skolas biedri. Ar vienu šādu klasē pietiek, lai viss mācību process tiktu pakārtots viņam. Pirmklasnieks arī lieliski apguva krievu leksikas lamuvārdus - b...ģ bija pats nevainīgākais no jaunapgūto vārdu tirādes. Skolotāja, tikko augstskolu beigusi, diemžēl nemācēja tikt galā ar situāciju, bet, iespējams, arī nevarēja. Gada beigās konstatējot, ka 1. klasē bērns diemžēl ir regresējis, kļuvis agresīvs un emocionāli svārstīgs, tika pieņemts lēmums skolu mainīt, kur mācību process tiktu labāk organizēts un būtu lielāka pedagogu pieredze darbam ar fiziski un verbāli agresīviem bērniem, ja tādi gadītos klasesbiedru vidū.

Savukārt šī gada pirmklasnieks skolas gaitu uzsākšanu gaida ar prieku. Nokļūšana skolā viņam ir vēl nebijusi pieredze un rada sajūtu, ka arī viņš beidzot ir saņēmis ieejas biļeti citai – jauniem notikumiem bagātinātai dzīvei, kurā ļauts lietot mobilo tālruni, bet launagam paredzēto naudu var slepus notriekt skolas bufetē. Tomēr pagaidām vislielāko sajūsmu rada tas, ka vairs nebūs jāguļ diendusa.

Man šķiet, ka tieši pirmās klases ir atslēga tam, cik bērns būs disciplinēts mācībām turpmāk, tas ir pamatu pamats. Tomēr galvenais vēlējums manam un citiem pirmklasniekiem, lai mācību procesa laikā bērnos netiktu nogalināta tā dabīgā zinātkāre un atvērtība jaunajai – skolas pasaulei, kas viņos ir, beidzot bērnudārzu."

Kā būs, tā būs

Endija, mamma pirmklasniekam un 5. klases skolniecei:

"Kā jau vienmēr, pirms 1. septembra satraukums mūsu mājās ir jūtams. Protams, kad uz skolu jāpalaiž bērns, kurš vēl visu vasaru gājis uz dārziņu, ir dīvaini. Bailītes mazliet ir – kā būs. Un bailes ne jau par mācīšanos, bet par to, vai varēs sevi savākt, vai spēs kaut kā sevi iegrožot, lai stundu laikā netirinātu kājas un klausītos skolotājā.

Ar meitu vispār nebija nekādu problēmu, visu vasaru gaidīja un priecājās, ka būs skolniece, un pirmā klase aizgāja kā smērēta. Mācībās – visi plusiņi, gāja uz pulciņiem, mājas darbus izpildīja pagarinātajā, tāpēc es pat īsti nesaprotu tos vecākus, kuri bažījas. Bet laikam jau tāpēc, ka man ir bijusi cita pieredze. Bet es apzinos, ka ar puiku varētu būt citādi. Viņš arī mājās, ja pat ar tēti dara kopā kaut ko interesantu, nevar noturēt uzmanību. Es jau mēģinu skaidrot, ka tagad viņam būs jauna dzīve, pienākumi, bet šķiet, ka viņš nemaz līdz galam vēl neko nesaprot.

Taču es arī sevi lieku reizi netracinu – sāksies skola, tad jau redzēs. Būs problēmas, tad arī tās risināsim, jo nav vērts sevi un bērnu uzkurināt par to, kā būs. Pagaidām visi 1. septembri sagaidām priecīgā noskaņojumā un to novēlu ikvienam vecākam un viņu atvasēm. Uzskatu – jo paši būsim pozitīvāki, jo arī skolas dzīve būs jaukāka."

Meita pirmajai klasei gatavāka par vecākiem

Stāsta divu bērnu mamma Inese, pirmajā klasē šogad sāks iet meita, bet dēliņš ir vēl bērndārznieks:

"Jāatzīst, ka meita skolai gatava jau bija, šķiet, pirms gada, bet mana pārliecība – bērnība ir jāizbauda. Tāpēc bērnudārza izlaidums bija šopavasar. Mazliet dīvaini šķita, ka pēc izlaiduma jau nākamajā pirmdienā varēja iet atpakaļ uz bērnudārzu, tomēr vecākiem arī vasarā jāstrādā. Meita nevarēja sagaidīt, kad tad būs tā skola. Jūnijā jaunajā skolā divus vakarus bija iepazīšanās nodarbības ar klases audzinātāju un pārējiem klases biedriem. Mājās nāca smaidīga un sūdzējās, ka līdz septembrim tik tālu.

Vasara bija gana aktīva – gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, dalība tajos un citi lielāki darbi un nedarbi. Tāda slinkošana īsti nesanāca, jo pie sienas bija kalendārs, kurš ik pa laikam tika pāršķirts un pārbaudīts – kas šonedēļ plānots un cik tad tālu līdz septembrim.

Skolas soma ir dāvana no vecvecākiem. Rīgas skolā ieteicamais apģērbs ir forma, līdz ar to arī saistībā ar apģērbu lieku pārdomu nav – pāris baltās blūzes, pieskaņotie krekliņi un "smukās kurpes". Zīmuļi, papīri un citi nieki sagādāti pēdējo nedēļu laikā ar nemitīgo atgādinājumu – nopirki, vai nopirki?

Kā jau teicu, meita šķiet gatava skolai jau sen un nevar vien sagaidīt, kad varēs doties. Mans lielākais satraukums – par ģimenes menedžmentu. Kurš vedīs uz skolu, kurš brāli uz bērnudārzu, kurš uz dejošanu, kurš un kad brauks pakaļ? Cik dzirdēts no citu pirmklasnieku mammām, pirmais pusgads ir samērā nogurdinošs fiziski un bērni nereti vēlas pagulēt pusdienlaiku. Tāpēc šobrīd cenšos saprast, kurās dienās pēc stundām runāt pagarināto grupu, kurās saplānot citādāk, lai pirms dejošanas (kas beidzas vēlu vakarā) varētu atpūsties. Arī saistībā ar mājasdarbiem – kurš būs tas labākais laiks to pildīšanai, lai neiestātos apnikums. Līdz šim bijis, ka mums papildu ir gana daudz dažādu nodarbju un vēlos, lai ārpusskolas intereses saglabājas arī turpmāk.

Tāpat - cik atceros, man skolā patika, un gribu, lai arī maniem bērniem skola saistās ar foršām un jaunām iespējām, vietu, kur notiek daudz interesanta. Par pārējo - to jau rādīs laiks!"

Dažas īsākas pārdomas no portāla "Cālis.lv" foruma

"Mans viedoklis ir tāds, ka septembrī vecākiem būtu labi paņemt atvaļinājumu, lai palīdzētu bērnam vieglāk adaptēties skolai. Bija plānots, ka mans ies šogad, bet atliku uz gadu un tā arī darīšu."

"Bērni ir dažādi, daži barā jūtas kā zivs ūdenī, daži, tieši pretēji, jūt stresu. Citam pirmklasniekam mācību viela šķiet atkārtojums, citam ir interesanti, citam ir ļoti grūti. Tad vēl jautājums, kādi klases biedri, kāda skolotāja. Ir vecāki, kuri satraucas, ka bērns stundas laikā nedrīkst brīvi pārvietoties pa klasi, citu satrauc, ka viņa bērns netiek izsaukts katru stundu, lai gan katru stundu ceļ roku, bet ir arī, protams, objektīvas problēmas, kad bērns nespēj sadraudzēties, viņam tas viss ir par ilgu un grūtu, skolotāji - par stingru un aukstu. Cik sevi atceros, tāpat mans lielākais bērns, aizgāja skolā bez problēmām, tāds kā dārziņa turpinājums ar lielāku brīvību. Mums ir jauka skolotāja un par aizmirstām pildspalvām piezīmes neraksta, bet aizdod savējo, bērniem ļauj izteikt viedokli, kas ne vienmēr sakrīt ar skolotāju un uzklausa (vai pat paņem klēpī), ja kādam sirds sasāpējusies."

"Cik pozitīvi pirmklasniekam viss izvērtīsies, ir atkarīgs no ļoti daudzām pozīcijām- no bērnudārza, ģimenes, skolotājas, klasesbiedriem, pa vietas klasē un sola biedra. Par nosēdēšanu stundās - ir 101 veids dinamiskajām pauzēm, kuru laikā gan var izlēkāties, izskrieties, pat uzdejot un netīši vēl vielu apgūt, nu nav tā, ka klasē visu dienu mācības vien. Vēl viena lieta - skola nav tikai mācības un mocības, skolā ir sava dzīve - mans uzdevums ir parādīt to krāsaino, aizraujošo, interesanto un nevis tikai mācīt, bet pamatos jau motivēt pašus izzināt, ieinteresēt, pa solītim vien nonākt pie atziņas, ka ir "forši" to zināt - nu kaut vai tā."

"Septiņgadīgs bērns ir liels cilvēks, tikai pieredzes nav tādas, kā pieaugušajiem. Stress ir viss jaunais - pirmoreiz braukt ar vilcienu vai lidmašīnu, iet uz teātri vai kino, satikties ar svešiem cilvēkiem. Bet tas ir tikai normāls stress, bieži vien pat pozitīvs. Ja man aptrakusi māte apkārt būtu skraidījusi, kad sāku skolas gaitas (es bērnudārzā negāju), protams, ka būtu kļuvusi tramīga un stresaina. Kāda māte, tāds bērns, es stāstu visu pozitīvo (jauni draugi, interesantas nodarbības, skaista, liela skola utt.), sagatavoju arī grūtībām, ka jādara būs tā, kā skolotāja liks, nevarēs pats izdomāt, kur tagad iet un ko darīt utt., un bērni visu ļoti labi saprot. Ja gatavo kā ellei, tad arī būs elle. Un bērni ar neveselu psihi vai diagnozēm ir cits jautājums. Veselīgs septiņgadīgs cilvēks nav jāpataisa par stresainu nervu kamolu."

Tradīcijas, kā nosvinēt 1. septembri

''Tava Māja'' un ''Tavs Dārzs'' redaktore Zane Bitmane:

"Neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus pirmais septembris man pašai vairs nav svētki, jo skola jau sen kā pabeigta, atmiņas par šīm dienām joprojām prātā ataust katru gadu, un tās noteikti ir tās patīkamākās. Iepriekšējā nakts, kad īsti nevar iemigt, jo pa galvu ''šaudās'' domas par to, kādi visi izskatīsies pēc vasaras, kas būs mainījies, vai būs kāds jauniņais klasē, ko stāstīs skolotāja utt., tāpat arī saviļņojums par pirmajiem dienasgrāmatas ierakstiem un saņemto stundu sarakstu.

Atceros, ka pirmajās skolas dienās ģimenē bija tradīcija, ka tētis vienmēr veda ar mašīnu uz skolu, neskatoties uz to, ka no mājām tas bija 15 minūšu gājiens, bet svētkos vienmēr mūs veda!

Vakarā vienmēr mammas gatavotā kūka bija jau tik ierasta lieta, ka šodien tā vien gribas atgriezties tanīs dienās. Glāzē dzirksteļojošais "Mežezers" vai saldējuma kokteilis bija tradīcija, kas nemaz nevarēja tikt neievērota, jo bez tā visa 1. septembris nebūtu īsts 1. septembris.

Atceros, ka vienmēr ļoti rūpīgi plānoju un gatavojos svētku tērpam, jau augusta sākumā tramdīju mammu par to, ko vilkšu mugurā, ka vajag jaunu kleitu, un kaut kā vienmēr arī izdevās 1.septembri sagaidīt jaunā, svinīgā ietērpā, kas dažkārt tapa ar mammas čaklajām rokām un talantu šūšanā.

Katrā ziņā man 1.septembris vienmēr ir bijusi un arī būs svētku diena, kad neiztikt bez kaut kā salda, dzirksteļojoša, turklāt šobrīd esmu saglabājusi tradīciju šajā dienā satikties ar skolas laika draugiem, lai kopīgi gremdētos atmiņās par skaisti pavadīto skolas laiku."

Vecāku diskusija "Cālis.lv" forumā

"Mēs vienmēr 1. septembrī ēdām arbūzu Man patika un domājams, ka tā darīsim arī ar saviem bērniem."

"Cepšu kūku, iesim uz fotosesiju, ko mūsu pilsētā rīko, vakarā uz Zinību dienas pasākumu pilsētā. Nopirkšu kādu simbolisku dāvanu."

"Mums arī pirmais septembris priekšā. Noteikti iesim uz kafejnīcu un vienkārši pavadīsim laiku kopā. Domāju, kādu simbolisku dāvaniņu arī iedot."

"Cenšamies aizbraukt nelielā izbraucienā. Šogad plānoju izbraukt ar kuģīti pa Daugavu, ko šogad vēl neesam paspējuši."

"Pēc svinīgā pasākuma pārģērbjamies normālas drēbes un braucam uz parku piknikā/ pastaigā/ nelielā ekskursijā."

"Vīramāte gādās lielo pirmklasnieka tūtu. Biezā A3 papīrā saliktas visādas lietas, končas un bloknoti. To dabū tikai pirmklasnieki, un tradīcija ir no Vācijas."