Vai esi dzirdējusi teicienu, ka raizēšanās ir kā šūpošanās šūpuļkrēslā – tā dod nodarbi, bet nesniedz rezultātu, jo uz priekšu tāpat netiekam? Tā patiešām ir. Ikvienam no mums ir savas bailes, reizes, šaubas, taču jēgas no šīs plašās emociju gammas nav nekādas. Turklāt visbiežāk izrādās, ka bailes no tā, kas varētu notikt, ir krietni lielākas un ļaunākas par gala rezultātu, ar ko sastopamies, raksta psihologs Šons Akors (Shawn Achor) grāmatā "The Happiness Advantage".
Turpinājumā piedāvājam izplatītākos raižu iemeslus, ko autors aplūkojis grāmatā un kas patiesībā paredz vien bezjēdzīgu laika izšķiešanu. Lūk lietas, par ko nav vērts nervozēt!
"Es nevaru atļauties atpūsties!"
Vairums no mums uzskata, ka došanās par nedēļu ilgākā atvaļinājumā ir pielīdzināma katastrofai. "Es taču nevaru tik ilgi būt atrauta no realitātes! Neviens nespēs paveikt darbu tik labi, kā es! Man noteikti pēc iespējas ātrāk ir jāatgriežas birojā!" tu, ļoti iespējams, domā. Ja tā, tad šai brīdī, savukārt, padomā, kas notiks, ja tomēr atļausies doties, piemēram, trīs nedēļas ilgā atpūtā. Vai pasaule apstāsies? Visticamāk, nē. Tad kāpēc tu baidies?
"Es nekad to nesasniegšu…"
Reizēm ir krietni vieglāk izvairīties no izaicinājuma pieņemšanas un samierināties ar esošo dzīves situāciju, nekā uzdrošināties izkāpt no ierastās komforta zonas un mainīt savu ikdienu, lai sasniegtu to, ko kārojam. Atceries, ka sapņiem nekad nevajadzētu tikt apglabātiem vien tāpēc, ka no tiem nedaudz baidies. Vien sekojot savai kaislei un patiesajam dzīves aicinājumam, tu gūsi tik vajadzīgo tās gandarījumu un piepildījuma sajūtu.
"Es nevaru uzstāties publikas priekšā!"
Uzstāšanās plašākai auditorijai daļai cilvēku liek izjust visneiedomājamākās bailes. Taču tieši spēja argumentēti izklāstīt savu viedokli un par to pastāvēt ir daļa no ceļa, kas mērojams pretim panākumiem. Ja patiešām baidies no uzstāšanās publikas priekšā, padomā, kas tieši tevī rada bailes un neticību sev. Kas patiešām neizmērojami slikts varētu atgadīties? Visticamāk, uz šo jautājumu nespēsi rast atbildi. Turklāt oratora prasmes vienmēr ir iespējams izkopt un prezentācijai – sagatavoties, vai ne?
"Mani panākumi maniem draugiem liks justies slikti..."
Nereti mēs baidāmies izcelties, būt labāki par pārējiem, kā rezultātā paši aplaužam savus spārnus un kavējam sevi sasniegt to dzīves kvalitāti, par kādu klusībā sapņojam. Pārstāj satraukties par to, ko par tevi domā līdzcilvēki. Draugu un ģimenes atbalsts un mīlestība nav jānopelna, savukārt pārējie ir pārlieku aizņemti paši ar savām raizēm par to, ko par viņiem domā citi.
"Vai mani patiešām mīl?"
Vairumam cilvēku piemīt nelāgs paradums sevi vērtēt pārāk zemu. Nepieņemt, raizēties par to, vai patiešām esam mīlami, pievilcīgi, gana labi saviem partneriem. Turklāt reizēm, sev iegalvojot, ka neesam atbilstoši sava simpātiju objekta prasībām, mēs it kā attaisnojam savu destruktīvo rīcību, kas liek mums tādiem patiešām kļūt. No neveiksmēm ir jāizvairās, nevis jāiemācās ar tām sadzīvot un, beigu beigās, tās jāatkārto, lai sev it kā apstiprinātu aizdomas par paša nevērtību!
"Es nevaru izbeigt šīs attiecības…"
Dzīvojot attiecībās, kuras nesniedz mums laimi, piepildījumu un sirdsmieru, mēs sevi apzogam. Vien it kā upurējoties otra labā, šim cilvēkam patiesībā nodarīsim pāri, atņemot arī viņam tiesības uz iespēju sastapt kādu, kurš viņu spētu mīlēt tā, kā šis cilvēks ir pelnījis tapt mīlēts. Nekad neatņem sev un otram biļeti uz laimīgu dzīvi, mīlestību un attiecībām vien pašas baiļu, šaubu un drosmes trūkuma vai žēluma dēļ!
"Ko domās cilvēki?"
Trešdaļa cilvēku mūs dievina, trešdaļa – kritizē un pārējiem mēs esam vienaldzīgi. Tās ir gan labas, gan sliktas ziņas reizē – viss atkarīgs no tā, kā uz šo faktu raugāmies. Ieteicamākais būtu atcerēties, ka dzīvojam savu dzīvi, tāpēc pārmērīgas raizes par apkārtējo viedokļiem ir gluži liekas. Koncentrējies uz to cilvēku sajūtām, kuri tev ir patiešām dārgi, par pārējiem gluži vienkārši aizmirstot!
Ko vērts atcerēties?
Tukša raizēšanās mums ne brīdi neliek justies labāk. Lai izmantotu savas iztēles spējas lietderīgi, negatīvākos scenāriju iztēlošanās vietā jau laikus apsver katras rīcības iespējamos riskus, tiem sagatavojoties. Tāpat atceries, ka pārāk bieži mēs paši sevi sodām, turklāt to neapzinoties – mīlestība, līdzcilvēku novērtējums un atbalsts, kā arī draugu uzticība, cieņa un lojalitāte nav jānopelna. Ja rīkosies saskaņā ar savām vērtībām un principiem, šīs svētības tavā ikdienā ienāks pašas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
