Ideāls tēvs - interpretācija. Kur 'dzimst' sliktie tēvi?

Tomēr bērnam būtiskākā nav loma un atbilstība kanoniem, bet gan tas, kādas viņam būs attiecības ar šo cilvēku. Socionika sniedz pavisam jaunu vērtējumu tēvam kā tēlam un savstarpējām attiecībām ģimenē, portālam "Cālis.lv" atklāj socioniķe Evija Jasūna (cilvekutipi.lv).

Kas vienam ideāls, citam nekam nederīgs

Katram bērnam vajag citādāku, tieši viņu saprotošu tēti, kas spēj apmierināt tieši tās vajadzības, kas piemīt šim bērnam. Viens bērnelis alkst pēc uzmanības un kopīgām aktivitātēm, citam vajag, lai viņu pamāca makšķerēt, vēl cits grib, klusējot kopā doties sēnēs vai medībās, bet citam svarīgi, lai viņam vienmēr brauc līdzi uz dejošanas mēģinājumiem.

Nav tāda cilvēku tipa, kurš pēc savas būtības būtu vai nebūtu tēvišķs. Proti, nepastāv universāla tēva tipa. Pat, ja mēs tādu domās uzzīmējam – gādīgs, spēj nopelnīt un materiāli apgādāt savu ģimeni, interesējas par savu bērnu panākumiem, iesaistās viņu audzināšanā, atrod laiku sarunām, māca un iedvesmo. Visticamāk, šāds vīrietis ar savu gādību iepriecinās kaimiņu tantes vai vecmāmiņas, tomēr bieži, tēva un bērna attiecību nesaskaņas dēļ, viņš kļūst par dusmu un naida iemeslu bērnam, kuram neko no tā visa, ko tēvs dod, nevajag.

Tāpat arī nav tāda vīrieša, kuram bērnus nedrīkst laist tuvumā vai kurš būtu bezcerīgi bezatbildīgs. Tas vislielākajā mērā ir atkarīgs no tā, kādas šim vīrietim ir attiecības ar sievieti – saskanīgas un papildinošas vai nesaprašanās pilnas.

Visbiežāk ar to, kāds vīrietis ir kā tēvs, ir neapmierināta sieviete, nevis bērni. Pavisam mazam bērnam patiesībā ir diezgan vienalga, kurš viņu aprūpē. Atmiņas par bērnību sāk skaidrāk iezīmēties vien no kādu trīs gadu vecuma. Kas bijis līdz tam, zinām vien pēc nostāstiem, atzīmē socioniķe.

'Sliktie' tēvi piedzimst nesaderīgās attiecībās

Ja pāra attiecības jau tāpat ir saspringtas, nevēlēšanās iesaistīties bērna audzināšanā būs tikai loģisks turpinājums pāra iekšējam konfliktam un nepatikas demonstrācija. Tad tas ir protests no vīrieša puses – ja reiz es tev nederu tāds, kāds esmu, tad tiec ar visu galā pati. Bet sievietei tas ir vēl viens veids, kā pārmest, pateikt, ka mums kopā nav labi – un arī bērnus tu nemāki audzināt!

Pēdējos gados var novērot tendenci, ka sievietes vēlas vīrieti tēvu pārtaisīt pēc savas līdzības. Skaitās, ka labs tēvs ir tas, kurš nekautrējas iziet pastaigā ar ratiem, pārģērbj zīdaini, izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un ņem līdzi bērnu uz koncertiem un restorāniem. Ja vīrietim pašam no sirds nav tādas vēlmes, nekas labs no tā nav sagaidāms.

Cenšoties par katru cenu ievilkt vīrieti bērna audzināšanā, patiesībā mēs viņu gribam salauzt, pārtaisīt, bet kategoriski nevēlamies viņu pieņemt tādu, kāds viņš ir, jo patiesībā - tāds neuzlabots - viņš mums nemaz neder.

"Es dažkārt domāju par to, kas sanāks no tā cilvēka, kuru par īstu vīrieti pašreiz cenšas pārtaisīt sievietes. Viņam ir jākļūst iejūtīgam, ieinteresētam, jāiet dejot, vingrot, uz veģetāro ēdienu gatavošanas kursiem, staigāšanu pa oglēm, Kalnciema tirdziņu, vīrišķības kursiem, beidzot jāsāk mazgāt trauki un jānoskatās visas Jaunā Rīgas teātra izrādes. Bet vienlaikus viņš nedrīkst pazaudēt savu stingro stāju, viņam jāpelna nauda, jāaizstāv sieva, jābūt stingram ar bērniem, iniciatoram seksā un vēsam savos lēmumos, jātiek galā ar savu māti (lai nejaucas ģimenes dzīvē), jānoorganizē strādnieki dzīvokļa remontam vai vislabāk – jāizremontē to pašam, ideāli saskaņojot krāsas un faktūras.

Kad šajos visos pienākumos vīrietis drīkst būt viņš pats? Nepārtaisīties, nepārveidoties un nepielāgoties? Ja attiecībās ir jācenšas aizstāvēties un nepazaudēt savu es, ir diezgan grūti paspēt būt arī labam tēvam.

Un no otras puses, attiecībās bieži vien ir tikpat salauzta un pielāgojusies sieviete, kura arī ir kaut kur lasījusi, ka par katru vīrieša iniciatīvu un iesaistīšanās mēģinājumu viņu vajag slavēt. Vēl vairāk kā mazu bērnu," mūsdienu situāciju modelē socioniķe.

Neieinteresēto tēvu piedzimšanas vieta patiesībā ir nesaderīgas attiecības. Tur viņi rodas, izaug un pieņemas spēkā. Jo vairāk laika jāvelta savstarpējo nesaskaņu risināšanai, jo mazāk laika paliek bērniem, tā uzskata Jasūna.

Turklāt dažkārt mēdz būt arī pavisam otrādi – tēva un bērna attiecības ir lieliskas, viņi kopā pavada laiku un saprotas no pusvārda, bet nav sapratnes abu vecāku starpā. Tad māte arī pārmetīs, ka rūpes par bērnu nav pareizās, īstās, ka tā neviens bērnus neaudzina, labāk būtu devis naudu/aizgājis uz vecāku sapulci/nopēris.

Tāpēc skaidrs, ka bērnam labs tēvs ir tas, ar kuru ir labi bērnam, nevis kuru par labu uzskata māte. Nevienam nevar piespiest būt mīļam un gādīgam, ja nav savstarpējās sapratnes. Tā vienā ģimenē tēvs vienam bērnam var būt labākais draugs un drošākais plecs, bet otram tikai naudas maks un zāģētājs, ar kuru nav nevienas kopīgas sarunu tēmas. Un tajā nav neviena, ko vainot, jo nav cilvēku spēkos mainīt dabas ielikto raksturu. To var tikai ar laiku mēģināt saprast un pieņemt, izturoties ar savstarpēju cieņu.

Noteicošā loma – sev piemērota partnera izvēle

Ja pāra starpā valda saskaņa, tad visbiežāk rūpēs par bērnu katra no pusēm uzņemas darīt to, kas viņam vislabāk padodas. Viens gatavo ēst, otrs brauc uz veikalu pēc produktiem. Ja vīrietim rūp sieviete, tad viņš atradīs veidus, kā atvieglot viņas ikdienas rūpes par bērniem, iespējams, sagādājot labu sadzīves tehniku, ērtu gultu, parūpējoties par auto tehnisko stāvokli un pielejot pilnu degvielas bāku. Ja sadzīve ir sakārtota, sievietei bieži arī zūd jebkāda vajadzība pārmest neiesaistīšanos bērna audzināšanā. Jo bieži jau strīdi par to ir tāpēc, ka vīrietis netiek galā ar saviem vistiešākajiem pienākumiem, tāpēc sieviete metas risināt arī tos, pa starpu iegrūžot vīram klēpī bērnu, ar vārdiem: "Vispār tas ir arī tavs bērns!"

Vīrieša un sievietes attiecības ietekmē šo divu cilvēku savstarpējā saskaņa, nevis iesaistīšanās vai neiesaistīšanās. Ja ģimenē ir bērns, kam ar māti ir labāka saprašanās, nekā ar tēvu, tad tieši maksimāla neuzbāšanās var palīdzēt šīs attiecības uzlabot. Ja tēvs centīsies darīt visu vislabāko bērnam, bieži var rasties jauna augsne strīdiem. Šādos gadījumos vislabāk ir bērna tēvam maksimāli rūpēties par savas mīļotās sievietes komfortu un labsajūtu, lai viņai būtu daudz spēka, iedvesmas un enerģijas rūpēties par mazuli.

Ģimenes attiecības ir jāveido ar cilvēku, kas tev ir piemērots no dabas, tad izpaliks jautājumi par lomu sadalījumu ģimenē, bērnu audzināšanu un sadzīves kārtošanu. Izvēloties par dzīvesbiedru vienkārši patīkamu cilvēku, bez raksturu saderības, mēs kļūstam par patstāvīgiem klientiem tiem ekspertiem, kas sola attiecības uzlabot ar nelielas piepūles un lielas vēlēšanās metodēm, norāda Jasūna.