Vecāki var iziet ielās. Valdībai nav naudas privātajiem bērnudārziem  (58)

Atbalsta programmu ģimenēm ar pusotra gada vecumu sasniegušiem bērniem, kuriem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, valdība ieviesa 2013. gadā. Jau iepriekš tika brīdināts, ka jaunā sistēma būs pieejama līdz 2015. gada beigām. Tikmēr, pēc projekta autoru domām, situācijai ar bērnudārziem vajadzētu uzlaboties. Vēl jo vairāk arī tika atzīmēts, ka demogrāfiskā situācija valstī ir kritiska.

Saskaņā ar šo programmu, ja tiek atteikta vieta pašvaldības bērnudārzā, privātajam dārziņam vai sertificētai auklei Rīgas dome pārskaita 132,33 eiro par katru bērnu, kas ir deklarēts galvaspilsētā (katrā pašvaldībā šis atbalsts varēja būt citāds), bet valsts piemaksāja vēl 95,67 eiro.

"Delfi" aptaujātie privāto bērnudārzu vadītāji atzina, ka 228 eiro – tā ir summa, kas pietiek tikai viena bērna uzturēšanai, taču nekādi nenosedz izdevumus par iekārtām, telpu īri un remontiem. Proti, pašvaldības bērnudārzi tāpat turpināja būt priviliģētā situācijā. Piemēram, daudziem pašvaldības bērnudārziem ir pārveidoti jauni rotaļlaukumi, bet privātajiem tas viss jādara par uzkrātajiem līdzekļiem. Precīzāk, vecāku papildu savāktajiem.

8. septembrī valdība pateica savu gala lēmumu – pārstāt maksāt savu daļu – 95,67 eiro. Nepopulārais lēmums skaidrots ar "trūkumiem pastāvošajā sistēmā". Piemēram, vecāki, vēloties saņemt valsts atbalstu, vienalga reģistrējušies pašvaldības bērnudārzu rindā, kas apgrūtinājis grupu komplektēšanu. Šajā situācijā vecākus var saprast. Pirmkārt, prakse jau parādījusi, ka valdības lēmumi mainās līdz ar laika apstākļu maiņu. Otrkārt, par privāto bērnudārzu, pat saņemot sociālo atbalstu, nākas maksāt vairāk, kas visiem nav pa kabatai, tādēļ daudzi sajoza jostas ciešāk un sapņoja sagaidīt vietu pašvaldības dārziņā.

Valdība izteica neapmierinātību ar higiēnas prasību neievērošanu privātajos bērnudārzos. Bija arī minēti citi trūkumi. Bet nez kāpēc tā vietā, lai sistēmu uzlabotu, valdība paziņoja lēmumu, kas daudzus vecākus šokēja.

Dusmas neslēpj privāto bērnudārzu īpašnieki, no kuriem daudzi jaunajos apstākļos bija paplašinājuši savu biznesu, bet jau tagad – rudenī – jūt bērnu skaita samazināšanos. Turklāt valdība pirmsskolas izglītības iestādēm bija noteikusi ļoti stingras prasības, kuru izpilde prasījusi nebūt ne mazas investīcijas. Tādēļ nevar izslēgt bankrota iespējas, un tātad – bezdarbnieku "armijas" rindu papildinājumu, neatmaksātus kredītus un salauztus likteņus.

Tagad tiek runāts par to, lai valdības izdarīto sitienu ietekmi pārņemtu pašvaldības. Taču tās pagaidām nekādus konkrētus plānus nav piedāvājušas.

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegtajiem datiem, pagājušajā gadā finansējumu 132,33 eiro apmērā saņēma 5477 rīdzinieku. Bez tam, no 2011. gada Rīgā ir atvērtas 97 jaunas grupas, kurās vieta ir 1857 bērniem. Pašreizējās rindas garumu ciparos departaments solīja paziņot 15. septembrī, jo patlaban vēl neesot pabeigta grupiņu komplektēšana.

Turklāt uz valdības lēmumu jau parādījusies pirmā pašvaldību reakcija. Saskaņā ar likumu, tām obligāti jānodrošina vieta bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Rezultātā, daļa bērnu, kuri bērnudārzā iekļuva līdz piecu gadu sasniegšanai, jau otro vai trešo gadu palikuši jaunākajās grupās, bet vecākajās paņemti "neplānotie jaunpienācēji", kuri līdz šim apmeklēja privātos bērnudārzus, bet tagad izmanto nepilnības likumā.

Privāto bērnudārzu apvienība: atbildība par dārziņiem – pašvaldību rokās

"Valdības lēmumu var uzskatīt par loģisku, jo jau sākotnēji šī programma tika ieviesta uz diviem ar pusi gadiem," uzskata Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa. "Diemžēl, šajā laikā nekas netika izdarīts, lai nodrošinātu bērnudārzu pieejamību katram bērnam. Bet nauda, lai programmu turpinātu, budžetā netika paredzēta," turpina Kājiņa.

Tomēr Kājiņa izteica cerību, ka ģimenes necietīs, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jau sen ir dots skaidrs uzdevums – izstrādāt jaunu pašvaldības bērnudārzu finansēšanas metodiku. Turklāt tādu, lai tā, atšķirībā no iepriekšējās, segtu visus reālos izdevumus bērna uzturēšanai. Pašreizējā brīdī pašvaldībām ir daudz izdevīgāk finansēt privātos dārziņus, nekā celt jaunus – pašvaldības finansētus.

"Pats sliktākais, ka ir atnācis septembris, bet nekādu konkrētu plānu nav," uzsver Kājiņa. "Ja visa šī programma tika sākta demogrāfijas uzlabošanai, lai ģimenēs dzimtu vairāk bērnu, tad tagad šis efekts ir pilnīgi pretējs. Izglītības likums skaidri paredz, ka šādai metodikai no janvāra ir jābūt," norāda Kājiņa, aicinot vecākus cīnīties par savām tiesībām.

"Jaunajiem vecākiem jābūt pārliecinātiem, - ja viņi izlemj par labu bērnam, tad nepieciešamajā laikā viņiem vieta bērnudārzā tiks nodrošināta. Un pašvaldībām pilnā apjomā par to ir jāuzņemas atbildība. Jo viņu interesēs ir, lai vecāki iespējami ātrāk atgrieztos darba tirgū un maksātu nodokļus," skaidro Kājiņa.

Galvenie cietēji – bērni vecumā līdz trim gadiem

"Tas ir neiedomājami! Armijai viņiem nauda ir, bet bērniem – nav," sašutumu neslēpj privātā bērnudārza "Remeos" īpašniece Regīna Sakaite. Viņa šajā nozarē sāka darboties 21 gadu atpakaļ, toreiz – privātā dzīvoklī, bet tagad uzņēmums izaudzis līdz divām renovētām mājām, kurās ir izveidotas 11 grupiņas. Katrā grupiņā ir no astoņiem līdz 14 bērniem.

Sakaite portālam "Delfi" pastāstīja, ka viņas bērnudārza atšķirība ir tā, ka tiek ņemti bērni arī līdz gada vecumam. Vecākiem (jo īpaši vientuļajām mammām un tētiem), kuri nespēj bērnu uzturēt par pabalstu, ir jādodas strādāt, tādēļ šāda iespēja ļoti palīdz. Lielākā daļa bērnu tomēr ir grupiņās līdz trīs gadu vecumam. Jo savulaik vairāki bērnudārzi tika slēgti, bet lielākajā daļā pašvaldības dārziņu pieņem bērnus, sākot no trīs gadu vecuma.

Samaksa par "Remeos" apmeklēšanu ir 228 eiro. Vecākiem nācies piemaksāt tikai 71,15 eiro par ēdināšanu. Pašvaldības dārziņā ēdināšana mēnesī izmaksā 42 eiro. Pēc ziņām, ka valdība pārtrauc šo programmu, bērnudārzs jau palicis bez 20 audzēkņiem, kuriem piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzos (šie vecāki gan nebija plānojuši mainīt dārziņu, bet tomēr nolēmuši neriskēt).

"Tie vecāki, kuru bērnus pašvaldības dārziņā negaida, bet privāto no Jaunā gada viņi nevarēs atļauties, turēs bērnus mājās. Kaut kā. Jo par 200 eiro mēnesī auklīti pilnai darba dienai neatrast," uzskata Sakaite. "Tādēļ daudzi neslēpj savu sašutumu par valdību un gatavi cīnīties par savām tiesībām, tostarp, iet piketēt," stāsta privātā dārziņa vadītāja.

Privātā bērnudārza "Aivija" īpašniece Viktorija Urbāne atzīst, ka pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par kritisku. 12 bērnudārza pastāvēšanas gados, strādājot pēc Voskoboviča, Zaiceva, Eļkoņina, Goldina, Žukova metodikas, ir izdevies iegūt tādu reputāciju, ka stāvējusi rinda. Šogad pat atvēruši septīto grupu. Par to, ka valsts var pārtraukt atbalstu, vecākus brīdināja jau iepriekš. Rezultātā, daļa no viņiem, kuriem piedāvāja vietu pašvaldības bērnudārzā, nolēma nespēlēties ar likteni un piekrita. Šajā mācību gadā rindu vairs nav, pat atbrīvojās vairākas vietas.

Bērnudārzā "Aivija" mēneša maksa par bērnu ir 270 eiro (no vecākiem – 42 eiro), kā arī papildu trīs eiro dienā par ēdināšanu. Urbāne atzīst, ka viņai pagaidām ir grūti novērtēt, cik bērnu no janvāra varētu pamest viņas dārziņu, ja valdība savus draudus izpildīs. Taču viņa pieļauj, ka dažām ģimenēm 100 eiro mēnesī – ir visai ievērojama summa.

"Jebkurā gadījumā, šādas ziņas rada nestabilitātes sajūtu mūsu, ne tik ļoti vienkāršajā, biznesā," atzīst Urbāne. "Es nevaru plānot savu budžetu, bet ir taču kredīts, kas paņemts iestādes attīstībai, tas ir jāmaksā regulāri. Savu dzīvi nevar plānot arī vecāki. Manā ieskatā, bijis daudz godīgāk, ja bērniem, kuri sākuši apmeklēt dārziņu, dotu iespēju turpināt savas bērndārznieka gaitas uz iepriekšējiem noteikumiem. Nevajadzētu aizmirst, ka daudziem bērniem bērnudārza maiņa rada lielu stresu," tā Urbāne.

Auklēm atņems stimulu iegūt izglītību

2013. un 2014. gadā Izglītības kvalitātes valsts dienestā bija reģistrētas 1229 personas, kas sniedz bērna uzraudzības pakalpojumus. No tām 1160 – fiziskas un 69 – juridiskas personas, kuras nodarbina 163 cilvēkus. Visas šīs personas varēja pretendēt uz valsts un pašvaldības finansējumu.

Šajā laikā uzņēmums "Kamil Plus" piedāvāja 40 stundu kursus auklēm "Bērna aprūpe" (medicīna, bērnu psiholoģija, attīstošās spēles), pēc kuru pabeigšanas tika izsniegts valsts atzīts sertifikāts. Ar to var strādāt par aukli bērnudārzos, bet var pieskatīt bērnus arī mājās (līdz pieciem bērniem vecumā no pusotra līdz sešu gadu vecumam) un saņemt piemaksu 227 eiro (par katru pieskatāmo) no valsts. Atbalsta programmu varēja izmantot arī bērna radinieks (izņemot mammu vai tēti), kā arī jebkurš cits cilvēks.

Kompānijas vadītāja Olga Vlasjuka atzīst, ka starp visiem gribētājiem, kuri vēlējās iziet kursus un saņem valsts atbalstu, ļoti daudz bijušas bērnu vecmāmiņas, kurām tagad nāksies pāriet uz bezmaksas palīdzēšanu savu mazbērnu pieskatīšanā. Uzņēmēja izteica nožēlu, ka radiniekiem un "pašpasludinātajām" auklēm tagad vairs nebūs stimula iegūt atbilstošu izglītību bērnu aprūpē. Prakse jau parādījusi, ka daļa cilvēku uzņemas auklēt bērnus pēc metodēm, kas ir tālu no mūsdienām.

"Ja sākumā vecmāmiņas teica, ko gan jūs man varat pastāstīt, ko es nezinātu – savus bērnus taču, paldies Dievam, izaudzināju!" atminas uzņēmēja, turpinot: "Tad tagad jau pēc pirmās nodarbības viņas sāka analizēt, centās nepalaist garām nevienu lekciju un bija pateicīgas par to, ka tagad var pilnīgi citādi nodarboties ar bērniem. Turklāt ar šādu sertifikātu mūsu absolventi varēja viegli atrast darbu gan Latvijā, gan ārzemēs. Pats sāpīgākais, ka no šiem nepārdomātajiem lēmumiem cieš bērni."

Valsts atbalsta programma darbojās no 2013. gada, un pagājušajā gadā tās īstenošanai tika izlietoti 8,77 miljoni eiro, bet šogad līdz jūnijam – 6,23 miljoni eiro.