Latvija - viena no pēdējām Eiropā mūsdienīgas kontracepcijas pieejamības ziņā  (7)

Pārskata rezultāti liecina, ka Latvija ierindojas 11. vietā starp 16 Eiropas Savienības valstīm. Sliktāka situācija nekā mūsu valstī ir Itālijā, Čehijā, Rumānijā, Kiprā un Lietuvā. Kā galvenie iemesli tiek minēti – politiskās gribas trūkums, nepietiekams finansējums un aplamā uzraudzības sistēma. Tāpat tiek norādīts, ka nav pietiekama teorijas sasaiste ar praksi.

"Mūsdienīgas kontracepcijas pieejamība ikvienai sievietei nav tikai komforta jautājums. Sievietes pašsajūta, labsajūta un spēja kopā ar partneri plānot ģimeni ir nozīmīga gan pārim, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Tieši tādēļ ir pārsteidzoši, ka dzimumizglītības un kontracepcijas jautājumi Latvijā ir ilgstoši atstāti novārtā. Mūsu valstī joprojām ir daudz sieviešu, kam ir tikpat kā neiespējami iegādāties mūsdienīgu kontracepciju. Šīm sievietēm un ģimenēm būtu svarīgs valsts atbalsts," uzsver biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

"Paradoksāli − lai gan puse aptaujāto sieviešu 20 - 29 gadu vecumā atzīst, ka grūtniecība un ģimenes plānošana ir svarīgākais lēmums viņu dzīvē, lielākā daļa – 70% sieviešu nelieto kontracepciju vispār vai paļaujas uz ne tik drošām metodēm, piemēram, prezervatīvu. Lai gan vairums sieviešu uzticas ginekologam, gandrīz puse sieviešu kautrējas runāt ar ārstu par kontracepciju," diskusijā uzsvēra Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule.

Lai gan seksuāli reproduktīvā veselība un tiesības (SRVT) ir atspoguļotas nacionālās politikas ietvaros, piemēram, Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, sabiedrības veselības stratēģijā un vadlīnijās pašvaldībām veselības veicināšanā, šajos politikas plānošanas dokumentos netiek detalizēti apskatīti ar kontracepciju saistītie jautājumi. Tāpat ne vienmēr tiek ņemti vērā nevalstisko organizāciju viedokļi, bet SRVT statistika tiek tikai ievākta, taču netiek sistemātiski analizēta, tas uzsvērts pārskata ziņojumā.

Runājot par sabiedrības informētību, pētnieki atzīmē, ka Latvijā netiek īstenotas kampaņas par SRVT un kontracepciju. Sievietes veselības veicināšana norisinās, vienīgi īstenojot kampaņas par ļaundabīgām saslimšanām, piemēram, par krūts un dzemdes kakla vēzi.

Analizējot izglītības pieejamību, konstatēts, ka seksualitātes izglītībai nav ne laika, ne līdzekļu. Nav informācijas par to, kā seksualitātes izglītošana tiek ieviesta skolās. Vērtējot veselības aprūpē strādājošo profesionāļu izglītību, konstatēts, ka Latvijā nav nacionālo vadlīniju mūsdienīgu pakalpojumu sniegšanā un konsultēšanā kontracepcijas jomā.

Individualizētas konsultēšanas rekomendācijas ir iekļautas valdības politikā par vispārējo medicīnisko izglītību un prakses standartiem. Tās ietver arī psiholoģiskās un konsultēšanas prasmes. Taču nav vadlīniju par minimālajiem kvalitātes standartiem, nepastāv uzraudzības sistēmas. Tāpat SRVT pakalpojumu pieejamība ir ļoti ierobežota, īpaši lauku reģionos, kā arī nav ģimenes plānošanas centru. Mūsdienīgas kontracepcijas metodes ir pieejamas visā valstī, izņēmums ir sieviešu prezervatīvi un diafragmas. Tai pašā laikā valsts neapmaksā nevienu kontracepcijas metodi.

Runājot par diskrimināciju, ir izveidota likumdošanas bāze, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju, taču vienlaikus nav politikas vadlīniju par SRVT pakalpojumiem riska grupām. Arī veselības aprūpes profesionāļiem ne vienmēr ir pietiekamas prasmes, lai izvairītos no diskriminācijas, netiek arī ņemtas vērā ekonomiskās un sociālās barjeras.

Pārskatā konstatēts, ka Latvijā ir dzimumu līdztiesības ieviešanas plāns 2012. -2014. gadam, un tā ieviešanas process tiek regulāri uzraudzīts, tomēr SRVT, dzimstības kontrole un informācija par visu moderno kontracepcijas metožu pieejamību šajā plānā nav minēta.

Pārskats veikts, izvērtējot astoņas būtiskas jomas − politiku un stratēģiju, sabiedrības informētību, seksualitātes izglītību, veselības aprūpē strādājošo izglītību, individuālo konsultāciju pieejamību, medikamentu kompensēšanas sistēmu, diskrimināciju un situāciju sieviešu tiesību jomā.

Pārskata Latvijas sadaļas konsultantes ir Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ilze Vīberga, biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile, kā arī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane.