Foto: Privāts arhīvs
Andrim ir 57 gadi, viņš dzīvo Valmierā, SOS bērnu ciemata mājās "Lācīši". Viņš ir izaudzinājis ne tikai divus paša dēlus, bet nu jau astoņus gadus kopā ar sievu Ludmilu ir vecāki pieciem audžubērniem. Kā sarunā atzīst Andris, pirms astoņiem gadiem, kad sievai radās ideja kļūt par mammu pulciņam bērnu, viņa neticējusi, ka vīrs piekritīs, taču viņš piekritis, nešauboties un apzinoties, cik daudz spēka tas prasīs. Viņš bija tam gatavs un ir joprojām, cerot, ka vismaz daļa no dzīves pabērniem, kas gadiem mētāti kā tenisa bumbiņas, izaugs par krietniem ģimenes cilvēkiem.

Kā viss sākās…

Kozlovsku pāris bija sasniedzis 47 gadu vecumu, pašu bērni jau pieauguši, bet Ludmila pēc 30 darba gadiem Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā, vēlējusies dzīvē kaut ko mainīt. Par kaitīgiem darba apstākļiem viņaim pienācās priekšlaicīgā pensija. Toreiz abi, regulāri braucot uz dārzu, skatījušies, kas tur purvainajā vietā, Valmieras pievārtē, tiek būvēts. Nekādas informācijas nebija, līdz vietējā laikrakstā izlasījuši, ka tur, pa ceļam uz viņu dobītēm, taps starptautisks projekts – SOS bērnu ciemats. Vieta, kur ģimenes apstākļos kopā ar audžuvecākiem dzīvos bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez vecāku gādīgajām rokām.

LasāmgabaliTēvsCilvēkstāsti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit