Pēdējo 20 gadu laikā būtiski palielinājušās iespējas izglābt priekšlaikus dzimušos bērnus. Pētnieki ASV izanalizējuši ap 35 000 priekšlaikus dzimušu mazuļu veselības datus laikā no 1993. līdz 2012. gadam. Pētījumā tika aplūkoti dati par mazuļiem, kas pasaulē nākuši laikā no 22. līdz 28. grūtniecības nedēļai. Kā vēsta portāls Fox.news.com, 1993. gadā tikai sešiem procentiem 22. grūtniecības nedēļā dzimušo bērnu bija iespēja atgūties, lai viņi varētu no slimnīcas doties mājās, bet 2012. gadā šis procents pieaudzis līdz deviņiem.

Pētnieki atzīmē, ka atrašanās mātes dzemdē tik īslaicīgu periodu, ļoti ietekmē mazulīša dzīvotspēju – no 1550 bērniem, kuri dzimuši 22. grūtniecības nedēļā, 20 gadu laikā tikai 99 no slimnīcas tika izrakstīti mājās, bet tikai pieciem no viņiem izdevies pilnībā izvairīties no nopietnām veselības problēmām.

ASV pētnieki norādījuši, cik svarīga ir katra grūtniecības nedēļa jeb laiks, ko bērns pavada mammas dzemdē: starp mazuļiem, kuri dzimuši 27. grūtniecības nedēļā, izdzīvošanas procents 1993. gadā bija 29 procenti, bet 2012. gadā – jau 47 procenti.

Šo vērā ņemamo progresu pētījuma autori saista ar pozitīvajām izmaiņām jaundzimušo izdzīvošanas praksē: ķeizargrieziena operāciju izmantošanu (šī metode jaundzimušajiem ir mazāk bīstams veids, kā nākt pasaulē), panākumiem cīņā pret infekcijām, jaunām metodēm, kas palīdz jaundzimušajiem elpot, plašu hormonu stereoīdu izmantošanu, ko lieto mātes līdz dzemdībām, lai stimulētu mazuļa plaušu augšanu.

17. novembrī visā pasaulē atzīmē Priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu. Ik gadu ātrāk par dabas noteikto laiku pasaulē nāk 15 000 000 mazuļi, Eiropā - pusmiljons, bet Latvijā aptuveni 1000 mazulīšu piedzimst pirms noteiktajā laika. Tas ir 5,2 – 6,4% no kopējā bērnu skaita.

Iespējamie iemesli, kādēļ bērni dzimst priekšlaikus

Kā portālam "Cālis.lv" iepriekš stāstīja neonatoloģe Dace Tropa, no seniem laikiem zināms, ka, nākot pasaulē arī ātrāk, mazulim ir iespējams izdzīvot. Vēsture min vairākas izcilas personības - Napoleons, Volfgangs Amadejs Mocarts, kuri esot dzimuši priekšlaikus. Daudz lielākas iespējas izdzīvot medicīna šiem bērniem pavēra pagājušā gadsimta 60. gados, kad strauji pilnveidojās medicīnas aparatūra – inkubatori, monitori, mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, kā arī tika sintezēta viela, kurai ir izšķiroša loma plaušu nobriešanā – surfaktants.

Pārsteidzoši – lai gan par priekšlaicīgu dzemdību iemesliem mēs zinām arvien vairāk, to skaits pasaulē aug. Ja grūtniecības laikā mātes veselība pasliktinās, ārsti prognozē iespējamas priekšlaicīgas dzemdības. Grūtniecība nav vienkāršs laiks sievietes dzīvē, dažreiz šajā laikā parādās veselības problēmas, par kurām viņa nav nemaz zinājusi, uzskatot sevi par veselu cilvēku. Veselības traucējumi saistīti ar nieru darbības vājumu, imunoloģisko konfliktu, kā arī infekcijas klātbūtne padara auglīša dzīves apstākļus dzemdē tik grūtus, ka viņš izvēlas atstāt šo vidi, nezinot, kas būs tālāk, skaidro ārste.

Priekšlaicīgo dzemdību iemesls var būt saistīts ar placentas un nabas saites novietojumu un funkciju, kā arī kaitīgo vielu klātbūtni (nikotīns, alkohols, narkotikas). Taču daudzos gadījumos māmiņas ir veselas, uzmanīgas pret savu un bērniņa veselību, tikai mazliet nevērīgas...

Uztraukums parasti ir sākumā, bet, ritot 22. nedēļai, viss jau ir tik pierasts – apmēri palielinās, kustību ašums samazinās, liekas, ka laiks rit lēnām un tā vēl būs ilgi, ilgi. Daudzas māmiņas, zinot, ka ar katru dienu kļūs kuplākas, steidzas aktīvi izmantot laiku – viena izdomā, ka var vēl aizbraukt uz kalniem, turpināt nodarbības peldbaseinā, celt māju, kur ir tik daudz darāmā, citai –darbi, bizness, bērni, vēl daudz kas jāpagūst, jo drīz jau nevarēs. Šajā steigā ir aizmirsts pajautāt, ko par to domā VIŅŠ – mazulis.

"Es ļoti vēlētos, lai ginekologi, kas uzrauga grūtnieces, jo sevišķi uzsvērtu šo laiku – 22. grūtniecības nedēļu, jo tas ir vecums, kad teorētiski, bērniņš piedzimstot, spētu patstāvīgi dzīvot kādu laiku. Tas ir laiks, kad bērniņš var izvēlēties piedzimt, taču patstāvīgai dzīvei viņš ir ļoti negatavs, viņa eksistence šajā pasaulē ir iespējama, taču ļoti sarežģīta viņam, viņa vecākiem un visiem cilvēkiem, kas ir ap viņu – mediķiem, radiem, vecāku draugiem, darba biedriem, arī sabiedrībai kopumā. Kāpēc tas ir tā?

Auglīša orgānu sistēmas izveidojas agrīni – pirmajās 12 nedēļās, vēlākā periodā notiek to augšana un nobriešana. Pilnvērtīgi funkcionēt var tikai nobriedušas orgānu sistēmas - tāpēc ir tik svarīgi, lai bērniņš būtu pie mammas šīs 40 nedēļas. Pie tam visas orgānu sistēmas nenobriest vienlaicīgi, piemēram, tīklenes asinsvadu veidošanās notiek 28.–32. grūtniecības nedēļā, plaušās surfaktants - viela, kas uztur alveolas atvērtā stāvoklī un nodrošina pilnvērtīgu gāzu apmaiņu, sāk veidoties no 24. grūtniecības nedēļas, un pietiekama tās sintēze ir pēc 32.–34. grūtniecības nedēļas.

Tāpēc, jo bērniņš piedzimst ātrāk, jo grūtāks ir viņa dzīves sākums, jo grūtāk prognozēt, vai nenobriedušās orgānu sistēmas turpinās pilnveidoties šajos apstākļos, kas tik ļoti atšķiras no tiem, kādi ir pie mammas," stāsta Tropa.

Kāds ir priekšlaikus dzimis mazulis? Maziņš un vārgs. Šoks un pārsteigums vecākiem ir tik liels, ka tikai ļoti retais atrod patīkamu apzīmējumu mazajai radībiņai, kas guļ inkubatorā un sāk cīņu par izdzīvošanu, šie bērniņi atgādina no ligzdas izkritušus putnēnus un tas arī ir visprecīzākais to apzīmējums. Taču ir kāds pārsteidzoši liels spēks, kas palīdz viņiem izķepuroties un noliedz visas negatīvās perspektīvas un prognozes. Šis spēks iedvesmo medicīnas personālu darbam un drīz arī vecāki notic tam, un visi kopā viņi tik tiešām paveic brīnumus, no pieredzes stāsta ārste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!