Kad Tēva diena nosvinēta un runāts par pozitīvajām lietām, iespējams, vērts palūkoties ar nedaudz citu skatu uz vīrieti kā tēvu, kurš savu lomu nespēlē tik perfekti, iespējams, to dara pat ļoti slikti. "Labāk nekāds nekā…", šo vārdu virknējumu ar dažādiem papildinājumiem nereti var dzirdēt no sieviešu puses. Par to, vai patiesi bērnam labāk novēlēt augt bez tēva, nekā pievērt acis uz viņa mazākiem vai lielākiem trūkumiem, kā izdarīt pareizu izvēli, konsultē psiholoģe. Savukārt reālo dzīves pieredzi smēlāmies no portāla "Cālis.lv" foruma.
Lūk, šeit daži piemēri un viedokļi no dzīves
- "Palasot dažas tēmas par vientuļajām mammām, radās jautājums. Vai tiešām, ja bērna tēvs ir pilnīgi vienaldzīgs, vai tiešām mammai ir jādara tomēr viss iespējamais, lai tikai bērns domātu, ka patiesībā tēvs daudz strādā (muļķīgs piemērs laikam)? Lai būtu vieglāk saprast, izklāstīšu savu situāciju. Savu īsto tēvu ar riebumu saucu par spermas donoru, man riebjas sevi asociēt ar viņu. Mana mamma man neko sliktu par viņu nestāstīja, taču es pati dzīvojot pie viņa līdz 5,5 gadu vecumam, jau daudz atcerējos. Manās atmiņās viņš ir saglabājies kā bļaujoša, sitoša, psihopātiska būtne. No 5,5 gadu vecuma es dzīvoju ar mammu pie viņas tēva, un mans vectēvs kļuva man par tēva figūru dzīvē, viņš gada laikā no maziem satraumētiem, rupjiem mežoņiem padarīja mani ar māsu par parastiem, mīlošiem bērniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
