Izstrādājot vienotu bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas kodeksu, iecerēts veicināt bāriņtiesas darbinieku likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un tādējādi vairot sabiedrības uzticību bāriņtiesai. Kodekss noteiks profesionālās ētikas un uzvedības normu pamatprincipus, kuriem ir jākļūst par vadošajiem bāriņtiesas darbinieku rīcībā.
To paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Bāriņtiesas darbības noteikumi", kas 17. septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Tāpat plānots noteikt, ka bāriņtiesas darbiniekiem ir tiesības filmēt, fotografēt un izdarīt skaņu ierakstus situācijās, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos. Skaņu ierakstu bāriņtiesai būs tiesības izmantot arī bāriņtiesu sēdēs. LM skaidro, ka izdarītajiem ierakstiem plānots noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
Savukārt, lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas principa īstenošanu, grozījumi noteikumos paredz, ka bāriņtiesai nepieciešams sagatavot rakstveida pārskatu par iepriekš veiktajām darbībām, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Bāriņtiesai būs pienākums periodiski pārliecināties, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotam bērnam joprojām nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē. Bērna interešu nodrošināšanas nolūkā minētais pārskats būs regulāri jāaktualizē atkarībā no bērna vecuma. Par bērnu līdz trīs gadiem tas būs jādara ne retāk kā reizi trīs mēnešos, par bērnu no trīs līdz 18 gadiem - ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
Pārskatā fiksējamā informācija ir apkopojums par bāriņtiesas veiktajām darbībām, kas apliecina bāriņtiesas centienus nodrošināt bērnam ģimenisku vidi, tai skaitā arī iespēju atgriezties vecāku aprūpē. Pārskatā paredzēts iekļaut arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegto informāciju par vecāku, brāļu, māsu, vecvecāku, kā arī citu cilvēku, ar ko bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, saskarsmi ar bērnu, kā arī ziņas par bērna fizisko un psihosociālo attīstību. Tāpat pārskatā būs iekļaujama pašvaldības sociālā dienesta informācija par veikto sociālo darbu, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē.
Noteikumos plānots arī iekļaut laika ierobežojumu gadījumiem, kad bāriņtiesa vēršas tiesā, ja lietā nepieciešams tiesas nolēmums. Bāriņtiesu likumā noteiktajos gadījumos, kad nepieciešams tiesas nolēmums, bāriņtiesai turpmāk vajadzēs vērsties tiesā viena mēneša laikā pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas.
Īpaši aktuāli tas ir lietās par aizgādības tiesību atņemšanu, kurās aizkavēšanās var pagarināt periodu, ko bērns pavada ārpusģimenes aprūpē un tādējādi viņam ir liegta iespēja kļūt juridiski brīvam un nonākt adoptējamo bērnu reģistrā, norāda ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
