Foto: Privāts arhīvs
Rīgas 258. pirmsskolas izglītības iestādē, kas īsteno mazākumtautību programmu, šovasar bērniem, tostarp latviešu valodā runājošiem, piedāvāts darboties ar Krievijas Federācijā izdotām darba burtnīcām. Kāda četrus gadus veca bērna mamma ir šokēta par šādu bērnudārza rīcību, tādēļ vērsusies vairākās institūcijās, lai noskaidrotu, vai tas ir pieļaujams.

Tāpat mamma cīnījusies, lai bērnam būtu pieejams logopēds latviešu valodā, taču cīņa beidzās vien ar to, ka panākta bērnudārza maiņa. Savukārt pieminētā bērnudārza vadība noraida pret viņiem vērstos pārmetumus un mammas rīcību uzskata par untumu.

Mamma Laura, tāpat kā bērnudārza vadības pārstāve, ar ko sarunājos, vēlējās palikt anonīmas. Lauras bērnam bija problēmas ar aizdegunes mandelēm, tāpēc bērns vienubrīd palika vājdzirdīgs. Pēc operācijas dzirde atjaunojās, bet viņam radās runas traucējumi. Proti, bērns praktiski nerunā.

Minētajā bērnudārzā kopumā ir trīs latviešu grupas, divas logopēdiskās (mazākumtautību) un pārējās "parastās" mazākumtautību. Kā stāstīja bērnudārzā, logopēda konsultācija ir pieejama ikvienam bērnudārza audzēknim, bet neviens vecāks pie divām strādājošām logopēdēm neesot vērsies. Turpretim Laura norāda, ka mēģināja konsultēties ar logopēdi, kura atteikusies sarunāties latviešu valodā.

Lauras bērns pēc operācijas sācis runāt, bet… krievu valodā. Jūlijā, kad bērnudārzā bija izveidotas tā dēvētās maiņas grupas, bijuši 20 krievu valodā runājoši bērni un tikai trīs latviešu. Pēc mammas teiktā, audzinātāja viņai neesot spējusi atbildēt latviski, visa komunikācija grupiņā notikusi krievu valodā.

Jau pagājušajā gadā Laura atklājusi, ka bērni tiek apmācīti no Krievijas Federācijā izdotām darba burtnīcām. Mamma uzskata, ka latviešu bērni tiek diskriminēti. Latviešu dārziņos brīvu vietu nav, turklāt tur arī tiek sūtīti daudz mazākumtautību bērni. Bet, kad vecāki saņēmuši patīkamo tālruņa zvanu, ka bērnam ir vieta dārziņā, izrādījies, ka - mazākumtautību bērnudārzā... tomēr neesot jau variantu. Uz darbu jāiet, tādēļ bērnu nodod šādā dārziņā, situāciju modelē Laura.

Saprotot, ka problēma ir gana nopietna, jo īpaši ar logopēdu pieejamību bērnam dzimtajā valodā, Laura vērsās gan Valsts valodas centrā, gan Rīgas domē, Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kā arī pie "Nacionālās apvienības", kas nekavējoties iesaistījusies problēmas risināšanā.

Patlaban izdevies panākt, ka Lauras bērns sācis iet citā bērnudārzā – notikusi maiņa. Tagad viņš ir latviskā vidē, tomēr bērnam ļoti nepieciešams logopēds. 258. bērnudārzs, kurā ir divas mazākumtautību logopēdiskās grupas, atrodas Pļavniekos, bet tuvākās logopēdiskās grupas latviešu plūsmā ir pieejamas dārziņos Ķengaragā un Mežciemā. Laura uzskata, ka tas nav taisnīgi – viņai ar savu bērnu jābraukā tāls ceļa gabals, kamēr pie mājas logopēds pieejams tikai mazākumtautību bērniem. Par iespējamo diskrimināciju viņa vērsās Tiesībsarga birojā, kas pārkāpumus neesot saskatījis.

258. bērnudārza vadība uzskata, ka mamma pārspīlē, jo visiem vecākiem, kuru bērni potenciāli pretendē uz šo dārziņu, jau savlaicīgi nosūtot informāciju, kādas programmas bērnudārzs īsteno. "Mums pēc būtības nav latviešu logopēdiskās grupas," tā norāda bērnudārzā, uzskatot, ka mamma savam bērnam gribējusi "izspiest" atsevišķu grupu.

Turpretī Laurai ir ko teikt pretim: "Vēlos norādīt, ka Rīgas skolu vortālā e-skola.lv pirmsskolu izglītības katalogā nav norādīts, cik Izglītības iestādē ir mazākumtautības un cik latviešu grupas. Uzskatu, ka, mēs vecāki, piesakot bērnu pirmsskolas izglītības iestādē, no Rīgas domes puses tikām prettiesiski maldināti, bet no 258. pirmskolas izglītības iestādes netikām informēti, ka bērnudārzs pamatā ir krievu ar deviņām krievu grupām un trim latviešu".

Portālam "Cālis.lv" ir bijusi arī iespēja pārskatīt iestāžu sniegtos atzinumus, tostarp šomēnes Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārbaudes rezultātus.

Dienests saistībā ar Lauras iesniegumā norādīto par logopēda nodrošināšanu valsts valodā, informē, ka logopēda nodarbības tiek nodrošinātas tikai mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas audzēkņiem ar valodas traucējumiem. Veicot pārbaudi, IKVD neesot pamata apgalvot, ka pirmsskolas darbībā netiktu ievērots Izglītības likumā noteiktais atšķirīgais attieksmes aizliegums. Turklāt dienests arī atzīmē, ka Lauras bērns tagad apmeklē citu pirmsskolas izglītības iestādi, kurā viņam tikšot nodrošinātas arī logopēda nodarbības.

Savukārt par to, ka 258. bērnudārza logopēde, pēc mammas domām, neprot valsts valodu, pārbaudē secināts, ka viņai ir atbilstošas valsts valodas zināšanas profesionālo pienākumu veikšanai.

Aizliedz izmantot Krievijā izdotas darba burtnīcas

Laura uzskata, ka tā nav normāla situācija, ja Latvijas bērnudārzos izmanto Krievijā izdotus mācību materiālus, vēl jo vairāk, dodot ar tiem strādāt latviešu bērniem. Bērnudārza vadība paskaidrojusi, ka Krievijā izdoto darba burtnīcu Е.В. Колесникова "Я считаю до пяти. Математика для детей 4-5 лет." (E.V. Koļesņikova "Es skaitu līdz pieci. Matemātika bērniem no 4 līdz 5 gadiem") izmantojuši kā papildu literatūru pirmsskolas izglītības programmas apguvei ārpus rotaļnodarbību laika.

Arī portālam "Cālis.lv" bērnudārzā atzina, ka "darba lapas netika izmantotas mācību procesā". Uz jautājumu, kas šīs darba burtnīcas nodevis bērnudārzam, skaidras atbildes nebija, to vairs neviens nezinot, kā tās uzradušās. "Audzinātāja, lai nemestu tās miskastē, deva bērniem. Tur jau nekā tāda nebija – savienot četrstūrus un tamlīdzīgi uzdevumi. Nu un, ka tur kāds vārds bija krievu valodā? Tie bērni jau pat nelasa. Ja tās lapas būtu ķīniešu valodā, gan jau mammai nebūtu pretenziju," tā pieļauj bērnudārza darbiniece.

IKVD pārbaudē secināja, ka šīs darba burtnīcas nav izmantojamas nedz mācību procesā, nedz ārpus tām, jo to teksts ir svešvalodā (krievu valodā). Tomēr darba burtnīcas varētu izmantot, ja svešvalodā rakstītais teksts būtu aizklāts. Bērnudārza vadībai uzdots turpmāk izmantot tikai tādu mācību un papildu literatūru, kas ir valsts valodā.

Bērnudārzā apliecināja, ka minētās darba burtnīcas vairs netiek izmantotas, un tagad audzinātājas ļoti strikti izvērtē, kādas darba lapas bērniem izsniegt. Bērnudārzā gan joprojām valda uzskats, ka vienai mammai, kura savam bērnam nav izcīnījusi logopēdu, gribējies vienkārši kašķēties, lai gan patiesībā tam nav nekāda iemesla.

Savukārt Laura paliek pie viedokļa, ka viņa un viņas bērns ir tikuši diskriminēti, proti, viņiem nebija dotas vienādas iespējas saņemt likumos noteiktās tiesības bērnam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!