Imranam ir 51 gads. Viņš Latvijā ieradies kopā ar saviem četriem bērniem - vēl ratos vizināmām gadu un desmit mēnešus vecajām trīnītēm Aniku, Aliku un Alizu un dēlu Zainu.
Imrans un Liene, kurai abu iepazīšanās laikā bija 20 gadu, satikās kādā ballītē Lielbritānijā, kur abi toreiz dzīvoja. Iepazīšanās bija liktenīga, jo drīz tika svinētas arī kāzas un Lielbritānijā piedzima viņu dēls. Imrana vecākiem pasliktinājās veselība, tādēļ jaunā ģimene pārcēlās uz Karači Pakistānā.
Tagad, kad Imrans ir Latvijā, viņš šaubās, vai rīkojies pareizi, Lieni aizvedot uz Pakistānu. Sieva, kas par dzīvi tālajā zemē iepriekš ne reizi vīram neesot sūdzējusies, mira trīnīšu dzemdību laikā. Pakistānā kļuvis arvien nedrošāk, un Imrans nolēmis visus četrus bērnus vest uz viņu mātes dzimteni Latviju.
Taču dzīve Latvijā Imranam vairāk esot kā šķēršļu joslas pārvarēšana. Vīrietis pēc palīdzības vērsies arī labdarības organizācijā "Ziedot.lv".
Ģimene Pakistānā nodzīvoja gandrīz deviņus gadus. Imranam ir maģistra grāds finanšu jomā un pieredze menedžmentā un mārketingā. Viņš vadījis departamentu "Colgate-Palmolive" kompānijā, savukārt Liene mājās audzinājusi dēlu.
Dzīve ritējusi savu gaitu, kad pāris uzzinājis, ka Liene gaida trīnīšus. Tā kā tas ir liels retums, Imrans gribējis Lieni vest dzemdēt uz Lielbritāniju, taču viņa atteikusies. Un noticis pats briesmīgākais. Kā saka Imrans, ārsti neesot novērtējuši situāciju. Dzemdību laikā Lienei apstājusies sirds un viņa vēlāk mirusi, neraugoties uz faktu, ka anesteziologam uz brīdi izdevies atjaunot sirdsdarbību. Imrans domā, ka ārsti sievu pametuši novārtā – centušies izglābt trīnītes.
"Tajā dienā visa satiksme bija apturēta, jo pilsētā notika reliģisks pasākums. Visa pilsēta bija bloķēta. Nebija iespējams dabūt ātrās palīdzības mašīnu, lai varētu viņu nogādāt laikus uz citu slimnīcu. Tas aizņēma aptuveni četras stundas, un viņi prasīja, lai es noorganizēju 26 pudeles ar asinīm," portālam "Lsm.lv" stāsta Imrans. Lai arī darīts tika viss, Liene nākamajā rītā nomira.
Pakistānā kļuva arvien nedrošāk – notika teroristu, arī radikālo islāmistu kustības "Taliban" kaujinieku uzbrukumi skolām. Uz vairākām dienām arī dēlu Zainu nācies izņemt no skolas.
Kādu dienu uzbrukums notika arī Zaina skolai, pēc kā puika bijis pārbijies un atteicies doties uz skolu.
Imrans nolēma vest bērnus uz viņu mātes dzimteni. To viņš uzskata par savu pienākumu mirušās sievas piemiņas vārdā. Imrans Latvijā nekad iepriekš nebija bijis. Arī latviešu valodu viņš nezināja, jo gan Lielbritānijā, gan Pakistānā ģimenē sazinājās angļu valodā. Liene gan dēlam bija par Latviju stāstījusi - par vectētiņu, mežiem, Līgo svētkiem.
Imrans ar visiem bērniem un jauno sievu Latvijā atrodas kopš šā gada janvāra. Viņš bērnus piereģistrēja, taču pats patvērumu neprasīja, jo domāja, - ja reiz viņa bērni ir pilsoņi, tad viņiem ar sievu varētu piešķirt uzturēšanās atļaujas kā bērnu aizbildņiem. Imrans vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), atļauju uzturēties Latvijā viņš gaidīja astoņus mēnešus un termiņuzturēšanās atļauju saņēma nesen - augustā, ziņo "Lsm.lv".
Līdz šim Imrans saņēma pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, kopumā ap 250 eiro. Vēl arī viņi saņem Eiropas Savienības pārtikas pakas, no kurām gan teju pusi neizmanto, jo bērnus vismaz pagaidām nevar pierunāt ēst griķus un cūkgaļu viņi kā musulmaņi neēd.
Vēl Rīgas dome līdz šim segusi divas trešdaļas dzīvokļa īres maksas. Tā kā Imranam un viņa sievai ir termiņuzturēšanās atļaujas, viņi nekādus pabalstus no Latvijas valsts nesaņem, sociālo palīdzību saņem tikai bērni.
Rīgas domes sociālajā dienestā vīrietis uzzinājis, ka tādēļ, ka viņi, saņemot uzturēšanās atļauju, saņēmuši no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par vairākiem mēnešiem bērnu pabalstu un pabalstu par apgādnieka zaudējumu, kopumā 800 eiro, šī summa nu ierēķināta ienākumos un dome pārtraukusi sociālo palīdzību. Vairs arī neapmaksāšot dzīvokļa īri, nepiešķiršot mazgājamos pamperus un pārtikas pakas. Klientu lietu iestādes nekomentē.
"Ziedot.lv" otro mēnesi palīdz ar pusdienu naudas apmaksu bērnudārzā trīnītēm. Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka šis gadījums rosina arī paskatīties, kas notiks, kad Latvijā ieplūdīs vairāk nekā 700 patvēruma meklētāju, proti, kā mēs tiksim galā ar katru stāstu.
"Manā valstī, Pakistānā, es redzēju, ka bēgļu vidū bija arī cilvēki, kas nebija bēgļi, bet gan nepatikšanu radītāji. Es Latvijā ierados, glābdamies no naidīgas situācijas, tāpēc esmu ļoti piesardzīgs. Es raizējos, ka tikai te nenotiek tas pats. Es zinu – ja patvēruma meklētāji ienāk lielā skaitā, ir ļoti grūti atpazīt, kurš ir bēglis, kurš - terorists," portālam saka Imrans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
