Faktu, ka Tukuma slimnīcā pēc mazuļa laišanas pasaulē nomirusi māte, portālam apstiprinājusi slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča. Tiesa, viņa nav vēlējusies sniegt plašāku informāciju par notikušo.
"Esam sarūgtināti, ka tā notika. Bet slimnīcā ir izveidota komisija, kas patlaban izvērtē, kā varēja gadīties šāda traģēdija," portālam sacījusi iestādes vadītāja.
Tukuma slimnīcā gadā notiek apmēram 400 dzemdību, un dzemdību nodaļa ir ieguvusi mazulim draudzīgas nodaļas nosaukumu.
Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule uzsvērusi, ka ir pāragri notikušajā vainot slimnīcu, jo "dzemdības ir neprognozējami sarežģīta disciplīna, kas atkarīga no daudziem komponentiem".
Valstī pilnvērtīgi darbojas mātes mirstības audits, kur tiek analizēts katras grūtnieces nāves gadījums. "Auditējot nāves gadījumus, tiek noskaidrots, vai no nelaimes varēja izvairīties," sacījusi daktere Matule. Audita mērķis nav nevienu sodīt, bet atrast nelaimes cēloņus, lai nebūtu līdzīgu gadījumu nākotnē.
Veselības inspekcijas preses sekretāre Liesma Kalve sacījusi, ka par nelaimes gadījumu Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļā nav saņemta neviena sūdzība. Patlaban inspekcija turpina izmeklēt cēloņus letālam dzemdību gadījumam Gulbenes novada Daukstu pagastā, kas notika vasarā. Kalve atzinusi, ka izvērtējumu plānots sniegt oktobra sākumā, bet patlaban turpinās lietas apstākļu noskaidrošana, izvērtējot visu pieprasīto informāciju.
Jau vēstīts, ka 30. augustā, nesagaidot ātro palīdzību, Gulbenes novada Daukstu pagastā dzemdībās mirusi 1977. gadā dzimusi sieviete. Viņa un arī mazulis miruši noasiņojot.
Šī sieviete nav bijusi grūtniecības uzskaitē, portālam "Cālis.lv" iepriekš pastāstīja Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe dr.med. Dace Rezeberga.
"Protams, dzemdniecībā var notikt nelaime. Ir atsevišķas komplikācijas, piemēram, paaugstināta asiņu sarecēšana, kad viss var notikt zibenīgi. Tāpēc tām, kuras izvēlas dzemdēt mājās, būtu jāzina, ka dzemdību laikā var rasties komplikācijas, kas attīstās dramatiski ātri," norādīja Rezeberga.
Viņa joprojām uzskatot, ka pakalpojumu pieejamība, jo īpaši laukos dzīvojošiem, ir nepietiekama. Vispieejamākais laukos ir ģimenes ārsts, taču, ja cilvēki to neapmeklē vai viņš nesniedz grūtniecības aprūpes pakalpojumus, tad nokļūt pie ginekologa vai vecmātes, kas arī nestrādā primārajā veselības aprūpē, ir visai sarežģīti. "Ir cilvēku kategorija, kuriem ārsti speciālisti nav pieejami," secina Rezeberga, neattiecinot gan to uz konkrēto gadījumu, bet runājot vispārīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
