Latvijā trūkst spermas un olšūnu donoru; augstskolās sāks kampaņu  (34)

Kampaņas laikā iecerēts uzrunāt no trim līdz pieciem tūkstošiem jauniešu vecumā no 18 līdz 35 gadiem, aicinot kļūt par dzimumšūnu donoriem. Īpašā kampaņa turpināsies aptuveni mēnesi. To atbalsta teju visas lielākās Latvijas augstskolas, bet, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki esot atteikušies iesaistīties akcijā.

Kā stāstīja klīnikas ginekoloģe Gunta Grīnberga, patlaban klīnikai esot septiņi spermas donori un nedaudz mazāk olšūnu donores. No katra donora drīkst pieļaut trīs grūtniecības. Tomēr, kā portālam "Cālis.lv" atzina klīnikas ginekologs Mārtiņš Levenšteins, esošie donori nereti mēdz "šmaukties". Proti, viņi mēģina analīzes nodot vairākās klīnikās.

Patlaban Latvijā tādu ir sešas, kuras nodarbojas ar neauglības ārstēšanu un mākslīgo apaugļošanu. Taču krāpniekus varot atšifrēt pēc dažādām metodēm. Šāda krāpšanās nebūtu iespējama, ja valstī būtu vienota dzimumšūnu donoru banka jeb datu bāze, taču valsts šajā ziņā pagaidām neko nav pasākusi, norāda ginekologs.

Kādam var rasties jautājums, kāpēc vajadzētu krāpties? Tādēļ, ka donori par iztērēto laiku un brīvprātīgo sava ģenētiskā materiāla ziedošanu saņem atlīdzību. Tiesa, klīnikas ārsti nenosauca precīzu naudas summu, tomēr, acīmredzot, tas ir sava veida stimuls.

Arī tiem jauniešiem, kuri izlems piedalīties dzimumšūnu donēšanā, "tiks nodrošināta bezmaksas veselības stāvokļa pārbaude līdz 200 eiro vērtībā, kā arī materiāla pateicība par veltīto laiku. Klīnika nodrošinās arī pilnīgu anonimitāti un diskrētumu."

Levenšteins piebilda: "Donors ir brīvprātīgs ziedotājs, taču viņš nedrīkst arī būt zaudētājs". Tiem, kuri pēc pirmajām analīzēm tiek atzīti par derīgiem, lai ziedotu savas dzimumšūnas, jārēķinās, ka vairākkārt būs jādodas uz klīniku, kas, protams, prasa cilvēka laiku. Ar olšūnu donorēm ir līdzīgi, taču sievietēm procedūra ir sarežģītāka nekā vīriešiem, jo, lai paņemtu olšūnas, ir nepieciešama medicīniska manipulācija ar anestēziju.

Viennozīmīgi, par donoru var kļūt cilvēks, kurš, pirmkārt, tam ir psiholoģiski gatavs, bet, otrkārt, vesels cilvēks, norāda Grīnberga. "Kas būtu jāzina ikvienam potenciālajam donoram – nevienu – nedz vīrieti, nedz sievieti – šīs procedūras nepadara par nespējīgiem pašiem radīt savus bērnus. Katrai sievietei ir tūkstošiem olšūnu, un šādas procedūras laikā noziedot dažas, kādam, kurš nevar tikt pie bērniņa, ir vienkārši cilvēciski," tā ārste. Turklāt ikvienam šī ir lieliska iespēja lieku reizi bezmaksas pārbaudīt savu veselību, tostarp veikt ģenētiskās analīzes.

Patlaban klīnikā situācija esot tāda, ka pieprasījums pēc spermas un olšūnām ir daudz lielāks nekā piedāvājums. Kā skaidro Sondors, ja kādreiz neauglīgiem pāriem vienīgā iespēja tikt pie mazuļa bija adopcija, tad pēdējos gados medicīniskās tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka pie bērniņa var tikt dažādos veidos. Tas arī izskaidro, kādēļ šobrīd jau veidojas rindas, lai izmantotu valsts apmaksāto programmu neauglības ārstēšanai. Kopš tās sākuma dzimuši 400 bērni. Speciālisti uzskata, ka cilvēkiem trūkst informācijas par iespējām donēt dzimumšūnas, jo tas tomēr nav pielīdzināms, piemēram, asins ziedošanai.

Visā pasaulē ir no 10-15 procentiem neauglīgu pāru, un attiecība ir 50:50 jeb vīrieši ir tikpat bieži neauglīgi kā sievietes, lai gan nereti tieši uz sievietēm tiek norādīts, ka viņas nevar palikt stāvoklī.