Latvijā nav vienotas dzimumšūnu donoru bankas jeb datu bāzes par pieejamiem ģenētikas materiāliem, kas palīdzētu neauglīgiem pāriem tikt pie mazuļiem. Turklāt Latvijā šādu donoru pēdējos gados sāk pietrūkt, jo aug pieprasījums. Bieži vien pāri no Latvijas izvēlas "preci" ārzemēs, visbiežāk, Dānijā, kur atrodas dzimumšūnu donoru banka ar 25 gadu pieredzi.
Kā pastāstīja reproduktīvās veselības "Klīnika EGV" ginekologs Artūrs Sondors, bieži vien pāri no Latvijas pasūta ģenētisko materiālu ārzemēs, bet, kad tas atnācis uz Latviju, uzglabā viņu klīnikā līdz brīdim, kad tas tiek likts lietā. Populārākā ir Dānija, kura sadarbojas arī ar citām valstīm, piedāvājot neauglīgiem pāriem plašas iespējas donora izvēlē.
Latvijas klīnikas, kas nodarbojas ar neauglības ārstēšanu un mākslīgo apaugļošanu, savus "materiālus" nemaina ar citu valstu klīnikām, jo to liedz mūsu valsts likumdošana. Savukārt neviens neliedz pārim kā privātpersonai nopirkt dzimumšūnas un izlietot savām vajadzībām. Prakse ir tāda, ka pāris caur klīniku pasūta "materiālu", tad ārvalstu kolēģi konteineri ar dzimumšūnām nogādā uz klīniku, jo savukārt privātpersonai nav tiesību šādu "materiālu" pārvest pār robežu.
Lai gan Dānijas donoru banka ir ar plašu pieredzi un sakariem ar citām valstīm, tāpat no vienas valsts nevar iepirkt vairāk par piecu donoru "materiāliem". Taču Latvijas klīnikas vairāk orientējas uz lokālajiem donoriem, norādīja Sondors.
Kādēļ ģimenes izvēlas ārzemju donorus? Visbiežāk tikai tādēļ, lai samazinātu iespējamību nākotnē saradoties ar brāļiem un māsām.
Latvijas donoru "materiālu" pēdējā laikā ļoti labprāt izvēlas neauglīgie pāri no Zviedrijas un Lietuvas. Mūsu kaimiņzemē Lietuvā, kā jau zemē ar spēcīgu katoļu baznīcas ietekmi, ir daudz sarežģījumu mākslīgās apaugļošanas ceļā tikt pie mazuļa, tādēļ lietuvieši brauc pie mums, stāstīja Sondors.
Klīnikas ginekoloģe Gunta Grīnberga atminējās gadījumu, kad pie viņiem vērsās kāds pāris, no kuriem viens bija mongolīdās rases pārstāvis, bet otrs – latvietis. Tādu donora "materiālu" klīnikā nebija.
Pārim ir iespējams izvēlēties donoru pēc acu, matu krāsas, auguma, izglītības un citām īpašībām, taču donora fotogrāfiju gan nav iespējams aplūkot. Zviedriem patīkot latviešu mentalitāte, tādēļ viņi labprāt izvēlas klīnikas pieejamos "materiālus".
Cik tas maksā? Ja donoru materiālu pasūta no ārvalstīm, cena ir "simtos eiro", bet, ja process tiek veikts Latvijā – pārim tas izmaksā dārgāk, jo cenā jāierēķina visu analīžu veikšana, neliela kompensācija donoram par iztērēto laiku. Tomēr konkrētos ciparos neviens no klīnikas ārstiem nevēlējās padalīties, tas gan saprotams, jo Latvijā strādā sešas savstarpēji konkurējošas klīnikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
