Foto: AFP/Scanpix
Rudens nāk ne tikai ar košām lapām, gaisā virmojošu gaidu sajūtu un īpašo, zeltaino rudens sauli, bet arī neizskaidrojamu izdegšanas sajūtu atsevišķos vakaros, kad laiks aiz loga nebūt nelutina ar siltām vēja dvesmām un saules stariem. Rudenim raksturīgā noguruma iemesli ir dažādi. Cits sūkstās par vitamīnu trūkumu, cits - par gadalaikam raksturīgo melanholiju... Bet, kā uzlādēt baterijas brīžos, kad mūsu dzīvesprieka līmenis un ikdienas dzīves kvalitāte ir atkarīga vien no mums un tā, kā to uzlūkojām? Atbildes meklējām lasītāju lokā, kā arī portāla Cālis.lv diskusijās. Lūk, mūsu apkopotās atziņas par to, kā ikdienā vairot dzīvesprieku arī rudens sezonā!
  • "Ir jāatrod kāda aizraušanās, nodarbošanās, kas iepriecina, dod pozitīvas emocijas. Mazkustīgums nokauj dzīvesprieku, zinu no pieredzes. Ja netērē fizisko enerģiju, nekā nerodas vietā. Noteikti vajag vairāk uzturēties laukā. Optimizēt ikdienā veltīto laiku ēst gatavošanai un mājas uzkopšanai"
Manuprāt, nogurumam ir daudz un dažādu iemeslu - viens no tiem ir kvalitatīvas atpūtas trūkums. Un ar vārdu "kvalitatīva" es domāju tādu atpūtu, kas dod 100 procentu atslēgšanos no ikdienas, apstākļu maiņu un pozitīvas, krāsainas emocijas.
  • "Dzīves enerģiju, galvenokārt, saņemu no dabas - priežu sila, jūras, kā arī mūzikas, dziesmām un teātra izrādēm."
  • "Manuprāt, nogurumam ir daudz un dažādu iemeslu - viens no tiem ir kvalitatīvas atpūtas trūkums. Un ar vārdu "kvalitatīva" es domāju tādu atpūtu, kas dod 100 procentu atslēgšanos no ikdienas, apstākļu maiņu un pozitīvas, krāsainas emocijas. Lai pēc brīvdienām ir tā, ka gribas teikt – "Oho, tas gan bija super!" Gulēšana dīvānā (kaut gan kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs) un blenšana televizorā nav īsta atpūta. Vajag kaut ko tādu, kas ražo laimes hormonu. Laimes hormons ir tieši saistīts ar fizisko pašsajūtu. Vajag izsmieties no sirds, izkustēties, izdarīt kaut ko jaunu, nebijušu!"
  • "Viens no iemesliem, kāpēc cilvēks jūtas pārguris, ir motivācijas trūkums. Monotonas darbības katru dienu, rutīna, nav redzami nekādi pozitīvi sasniegumi, nav ticības, ka tas, kas notiek dzīvē, ir tas, ko gribi, ka tava dzīve "iet uz augšu"... Iestājas tukšuma sajūta un nogurums. Te var salīdzināt ar to brīdi, kad cilvēks ir tikko iemīlējies vai iestājies jaunā darbā - miegs nenāk, noguruma nav, enerģija kūsā, ir vēlme iet, darīt, rīkoties utt.

Bet ar laiku šī sajūta var pazust un vietā nāk ikdiena, vienmuļība, sajūta, ka nekam nav nekādas jēgas... Vajag atrast dzīvē mērķi, saprast, uz ko tu tiecies, kamdēļ celies, kāda iemesla dēļ tev ir tās studijas, darbs un viss pārējais. Un nevis tā - ķekša pēc saprast, bet izjust līdz kaulam vajadzību to visu darīt. Ja nesanāk to sajust - tātad varbūt nemaz nevajag?"

  • "Personīgi man šķiet, ka mūsdienu uz urbanizāciju virzītā un materiālisma pārņemtā pasaule visu ir nonivelējusi tik tālu, ka tiešām dzīvības enerģija var apsīkt. Pašai tā ir, ka visu laiku cīnos ar depresīviem noskaņojumiem, jo ļoti bieži uznāk sajūta, ka viss riebjas un negribas dzīvot, jo tāpat neredz tam jēgu.
Vienīgais, ko esmu sapratusi - to var mainīt ar garīgo praksi (ja tā to var nosaukt) - respektīvi, meditāciju, lūgšanām. Šādi strādājot, dvēsele veldzējas un domas un sajūtas attīrās. Neesmu speciālists, bet pēc sajūtām varu teikt, ka lūgšanu laikā, no visas sirds piedomājot, patiešām var just, ka sirdī ieplūst mīlestība un gaišums, tāda laba enerģija. Varbūt, ka tas arī ir tas, ko dēvē par enerģijas plūsmu un tās ņemšanu no Kosmosa."
Personīgi man šķiet, ka mūsdienu uz urbanizāciju virzītā un materiālisma pārņemtā pasaule visu ir nonivelējusi tik tālu, ka tiešām dzīvības enerģija var apsīkt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!