Kā zināms, ikdienas problēmas vieglāk atrisināt izdodas tad, ja uzlūkojam tās racionāli un analītiski. Lielākajā daļā gadījumu šo spēju palīdz apgūt kritiskās domāšanas attīstīšana, tomēr ne vienmēr varam lepoties ar gana labām tās prasmēm. Vairāk par kritisko domāšanu un stratēģisku pieeju problēmu risināšanā stāsta Business Insider viesautors Dreiks Baiers (Drake Baer).
Aplūkojot minēto tematu, Baiers piedāvā arī kādu uzskatāmu piemēru, kas demonstrē stratēģiskās domāšanas specifiku un tās attīstību – Hārvarda universitātes stipendiāte Šari Tišmena (Shari Tishman), analizējot kritiskās domāšanas jēdzienu kādā no savām publikācijām, aicinājusi ikvienu atbildēt uz šiem diviem jautājumiem:
- Vai proti spēlēt klavieres?
- Vai tu spēlē klavieres?
Lai gan sākotnēji tie šķiet līdzīgi, patiesībā šo jautājumu mērķis ir krasi atšķirīgs. Turklāt, izvērtējot, kādas atbildes uz tiem sniedzam, iespējams samērā daudz pateikt par mūsu domāšanas veidu un tā vājajām pusēm, apgalvojusi Tišmena.
"Liela daļa cilvēku uz pirmo jautājumu atbild apstiprinoši, savukārt otro – noliedzoši. Pirmais jautājums šķietami noskaidro cilvēka spējas, jo ikviens no mums, apsēžoties pie klavierēm taču var nospiest kādu to taustiņu, vai ne? Savukārt otrais it kā ļauj noskaidrot vairāk – vai spēlējam regulāri, vai mums tas patīk, vai mēs trenējamies? Tomēr patiesībā jautājumu būtība ir gluži citāda, un to strukturēšanu, kā arī mūsu atbilžu veidošanu iespējams attiecināt arī uz mūsu domāšanas veidu," apgalvo pētniece.
"Stratēģiski kritiskā domāšana paredz spēju iedziļināties jautājumos un, piemēram, konkrētajā gadījumā, arī to šķietamu pavēršanu otrādi. Tādējādi noteiktu tematu varam aplūkot daudzpusīgāk, veidojot argumentētākas atbildes, kā arī domājot ārpus ierastajiem rāmjiem. Piemēram, uz pirmo jautājumu iespējams atbildēt, raksturojot savu pašreizējo klavieru spēlēšanas prasmju līmeni, taču piebilstot, ka vēl daudz darba un laika būtu jāiegulda, lai varētu sevi raksturot kā prasmīgu to spēlētāju.
Savukārt, uz otro jautājumu var atbildēt, vērtējot ne tikai to, vai ikdienā trenējamies klavierspēlē, bet arī to, vai vispār spējam uz klavieru taustiņiem radīt melodiju," skaidro Tišmena, minot arī galvenos stratēģiskas domāšanas priekšnoteikumus:
- Nebaidies domāt plašāk, raudzīties uz nopietniem jautājumiem pat mazliet bezrūpīgi. Dzīvo ar atvērtu prātu un pieņem alternatīvus viedokļus, ikvienai problēmai rodi dažādus risinājumus, nevis paļaujies uz ierasto rīcības modeli.
- Uzdod jautājumus, izzini sev neskaidru tematu pamatbūtību! Nevadies pēc stereotipiskiem domāšanas modeļiem un vispārzināmām patiesībām! Vēro dzīvi sev apkārt un pieņem arī problēmu neparastākos un, nereti, pat ģeniālākos risinājumus!
- Centies izprast it visas neskaidrības! Lūkojies pēc cēloņsakarībām, lietu saistības un skaidrojuma arī šķietami pašsaprotamiem jautājumiem. Koncentrējies un radi jaunu izpratni par vispārzināmām tēmām savā ikdienā!
- Strukturē savus mērķus ikdienišķos pienākumos, tā veidojot ceļu no punkta "A" uz punktu "B"! Apņemšanos realizēšanas procesa laikā mācies, izpēti sev pieejamo informāciju pilnībā, izdari secinājumus nākotnei un ņem tos vērā arī šodien!
- Paļaujies tikai uz pilnībā pārbaudītu informāciju, tai pat laikā neizslēdzot arī šķietami apstiprinātu faktu patiesuma iespējas! Ikviena jautājuma pamatošanai centies izmantot personisku pieredzi un skaidri saprotamus rīcības modeļus!
- Pieņemot lēmumus, ņem vērā visas savas maņas! Nereti par veiksmīgā rīcības varianta pareizību nojaust ļauj pat tik ikdienišķas sajūtas, kā šķietama kuņģa sažņaugšanās vai kamols pakrūtē. Izvērtējot informāciju, neraugies uz to tikai no vienas puses, bet gan iedomājoties konkrēto situāciju visos tās aspektos!
Tāpat vērts atcerēties, ka krietni saprātīgākus un veiksmīgākus lēmumus pieņemsim tad, ja pievērsīsim uzmanību savam domāšanas veidam, nevis konkrētajam problēmjautājumam, ticot, ka izglītības, zināšu un profesionālās pieredzes dēļ pareizāko lēmumu izvēlēsimies jebkurā gadījumā.
Kā atklāj Tišmena, tā nebūt nav! Tieši domāšanas un informācijas apstrādes trenēšana veicina analītiska un stratēģiska prāta, kā arī kritiskās domāšanas attīstīšanu.