Saeima, nosakot, ka nedzemdējušas sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadu vecumam nedrīkstēs donēt olšūnas, nepamatoti apšauba viņu spēju pieņemt lēmumu šajā jautājumā, norādījusi Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes docente, viena no LU Bioētikas un biodrošības centra pētījuma "Medicīniskās apaugļošanas tehnoloģiju pārvaldība un biodrošība Latvijā" autorēm Signe Mežinska.
Viņa skaidro, ka līdzšinējās debatēs par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā tikuši minēti dažādi argumenti, lai pamatotu ierobežojumu, ka ziedot olšūnas drīkst tikai dzemdējušas sievietes. Piemēram, tika minēts, ka tikai sievietes, kurām ir bērni, spēj pieņemt pārdomātu lēmumu par olšūnu ziedošanu, kā arī tas, ka sieviete ir dzemdējusi, ļauj pārliecināties par dzimumšūnu kvalitāti.
"Pret šādu ierobežojumu tika izteikti argumenti, ka tas nepamatoti ierobežo sievietes izvēli ziedot olšūnas, kā arī ierobežo sieviešu tiesības, salīdzinot ar vīriešiem konkrētajā jomā. Manuprāt, arguments, ka tikai dzemdējušas sievietes var pieņemt informētu lēmumu par ziedošanu, ir vājš, jo tas nepamatoti apšauba autonomas personas spēju pieņemt lēmumus vienā konkrētā jautājumā. Kāpēc lai pilngadīga sieviete, kura ir izlēmusi, ka viņai nebūs bērnu, nevarētu ziedot olšūnas kādai citai sievietei?" atzīmē Mežinska.
Tāpat, lai arī diskusijās deputāti minējuši medicīnisko argumentu, ka grūtniecība un dzemdības ir kā pierādījums dzimumšūnu kvalitātei, tomēr vienlaikus Mežinska norāda, ka debatēs par šo jautājumu netika minēti konkrēti zinātniski pierādījumi vai pētījumi, kas pamatotu šo argumentu.
"Ja šādi pierādījumi un pētījumi pastāv, tad arguments, iespējams, varētu būt pamatots. Vienlaikus gan rodas jautājums, kāpēc šāds kritērijs tiek piemērots tikai sieviešu dzimumšūnām? Ja nav medicīnisku iemeslu šādam ierobežojumam, tad sievietes tiesības izvēlēties tiek ierobežotas," uzskata Mežinska.
Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, paredzot, ka par dzimumšūnas donoru var būt vesela persona - vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Iepriekš likumā nebija paredzēta norma, ka sievietei jābūt dzemdējušai, lai varētu būt par olšūnas donori.
LU Bioētikas un biodrošības centra pētījums "Medicīniskās apaugļošanas tehnoloģiju pārvaldība un biodrošība Latvijā" tika veikts no 2010.gada līdz 2012.gadam. Projekta pētniecisko grupu veidoja zinātnieki, kas pārstāv bioloģijas, medicīnas, socioloģijas un tiesību zinātņu jomas.
Jau vēstīts, ka parlaments ceturtdien, 9. oktobrī, otrajā lasījumā skatīja grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, atbalstot veselības ministra Gunta Belēviča rosinājumu, ka par dzimumšūnu donorēm turpmāk varēs būt tikai dzemdējušas sievietes. Līdz šim par dzimumšūnu donorēm varēja kļūt arī nedzemdējušas sievietes.
Saeimas atbalstu guva arī deputātu Ingas Bites (LRA) un Imanta Parādnieka (LRA) sagatavotais priekšlikums, kas nosaka - ja grūtniecība pārtraukusies dabiskā ceļā, ārstniecības iestādei būs jāizsniedz pacientei izziņa. Savukārt, ja grūtniecības pārtraukšanās rezultātā nedzimušā bērna evakuācija notiek ārstniecības iestādē, tai rakstveidā būs jāinformē vecāki par iespēju saņemt bērna mirstīgās atliekas, ja tas fiziski iespējams, apglabāšanai.
Vairāk par iespējamiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
