Vairākkārtēja sliktā pieredze ar pašmāju ārstiem un pasaulē veiktie pētījumi bijuši svarīgākie iemesli, kādēļ vecāki meklējuši meitai citu iespēju operācijas veikšanai, stāsta māte.
Adelīna atklāj, ka savulaik mediķi sacījuši, ka viņai bērnu nebūs, bet pēc neauglības ārstēšanās uzsākšanas mēneša laikā Beatrise jau bija pieteikusies. Vēlāk, pēc dzemdībām viņai sacīts, ka dzemdē plīsumu nav, taču citi ārsti atklājuši, ka Adelīnai dzemdību laikā tomēr radušies plīsumi. Beatrisei sākotnēji noteikta arī nepareiza diagnoze – visi šie faktori ģimeni vedināja meklēt vislabāko bērna veselībai.
Beatrisei ir ļoti smaga sirds kaite, viņas sirsniņas kreisais kambaris nav attīstījies, un gaidāmā operācija bērnam būs ļoti grūta, stāsta viņas mamma. Ar Latvijas ārstiem komunikācija neesot bijusi īpaši veiksmīga, taču Beatrises ārstējošais ārsts pats ieticis variantus, kur meklēt iespējas veikt operāciju bez asins pārliešanas, jo Latvijā šādās operācijās tādas prakses nav.
"Vairāki pētījumi pasaulē ir apliecinājuši, ka cilvēkam, kuru operē bez asins pārliešanas, izmantojot citus asins aizstājējus, atveseļošanās pēcoperācijas laikā norit daudz ātrāk un veiksmīgāk, organismam nav nekāda riska sastapties ar svešām infekcijām," norāda meitenītes mamma. Pēc pirmās Beatrise jau nākamajā dienā pati sēdējusi un trešajā dienā pati arī sākusi ēst, stāsta mamma.
Arī pirmā sirds operācija Beatrisei veikta bez asins pārliešanas un Polijā. Novembrī gaidāmā operācija notiks mākslīgajā asinsritē – tas nozīmē, ka uz laiku tiks apstādināta meitenes sirdsdarbība, tad atkal iedarbināta, bet šajā laikā sirds funkciju veiks aparāts. "Un, ja vēl tam visam pa vidu notiks asins pārliešana, viņas organisms var neizturēt," uzskata Adelīna, skaidrojot lēmumu meklēt citas iespējas operācijas veikšanai. Turklāt Beatrises ārstējošais ārsts teicis, ka, operējot Latvijā, rezultāti varot būt 50:50.
Mediķi gan apgalvo pretējo. Kā portālam "Cālis.lv" norādīja Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) kardioķirurgs Valts Ozoliņš, šāda rezultāta proporcija var būt situācijā, ja asins pārliešana netiek izmantota, taču līdzšinējā pieredzē, kad operācijā veikta transfūzija, veiksmīgs rezultāts ir 98 procentos gadījumu.
Asins pārliešanas laikā var notikt to atgrūšana, var kristies arteriālais asinsspiediens, traucēta nieru darbība, tā izzinājusi mamma, kura citē arī ārvalstu mediķu atzinumus par asins pārliešanas negatīvajām sekām.
"Liecinieki ir par medicīnu, taču labu medicīnu," norāda Adelīna. Viņa atzīmē, ka pasaulē arvien populārāka kļūst bezasins ķirurģija, un to izmantojot ne tikai cilvēki, kuri ir kādas reliģijas piekritēji. Tāpat mamma vērš uzmanību, ka tik smagas operācijas, kāda gaidāma Beatrisei, Latvijā gadā tiek veiktas vien dažas, tādējādi mediķiem trūkst arī pieredzes.
BKUS kardioķirurgs Ozoliņš atzīmē, ka bērnu kardioķirurģijā un īpaši mazu bērnu kardioķirurģijā, lielā daļā gadījumu tiek izmantots kāds no asins preparātiem. "Iespēju robežās arī mēs esam savā praksē uzsākuši tā saucamās bezasiņu operācijas, kad cenšamies nelietot asins preparātus vai lietot tos minimālā apjomā. Tomēŗ operācijas laikā vai pēcoperācijas periodā var rasties situācijas, kad pastāv stingras indikācijas asins preparātu pārliešanai un tad, riski, kas saistīti ar nepārliešanu ir daudz nopietnāki par pašas transfūzijas riskiem," uzsver mediķis.
"Tas man ir vienīgais bērns, un es viņam gribu sniegt visu to labāko, ko arī līdz šim ģimenē viņa saņēmusi," saka Adelīna.
Vaicāju, kādi ir iemesli, kāpēc "jehovieši" neatbalsta asins pārliešanu. Adelīna atzīst, ka dažos vārdos to izstāstīt nav iespējams, bet iemesli pamatojoties uz pašu Bībeli. "Mēs esam par to, ka medicīnā lieto alternatīvas bez svešu asiņu iejaukšanās. Un, operējot lieciniekus, daudzi ārsti arī pielieto bezasins ķirurģiju. Un tas notiek tikai paša cilvēka aizsardzības dēļ," skaidro Adelīna.
Adelīna ar vīru Jehovas liecinieku draudzē ir jau kopš bērnības, kad sākotnēji gājuši līdzi vecākiem. Viņa uzsver, ka nav atteikusies no Latvijas ārstu sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc operācijas Beatrisi atkal turpināšot novērot mūsu pašu ārsti.
"Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 6. pantu pacientam ir tiesības gan piekrist ārstniecībai, gan atteikties no tās.
Ārstniecības personas uzsākt ārstēšanu var tikai neatliekamos gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu. Tādā gadījumā ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība, citos gadījumos noteicošais faktors ir vecāku piekrišana.
Ja bērna vecāki jebkādu iemeslu dēļ atsakās no bērna ārstēšanas, ārstniecības persona informē pacientu par pieņemtā lēmuma iespējamām sekām," norāda slimnīcas pārstāve Dace Preisa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
