Pieejami jaunākie dati par rindu garumu uz pašvaldības finansētiem bērnudārziem Rīgā; 'burbulis' varbūt nav tik liels?  (7)

Ja 2009. gadā rindā gaidīja vairāk nekā 6700 bērnu, patlaban rindā ir nedaudz vairāk nekā 1000 bērnu. Taču arī šis cipars patieso ainu var neatspoguļot, jo nereti vecāki labprātāk izvēlas privātās pirmsskolas izglītības iestādes vai citus bērnu pieskatīšanas veidus, ja vieta dārziņā neatrodas teju pie paša namdurvīm.

Par pašreizējo situāciju portālu Cālis.lv informē Rīgas dome, kā arī anonīmu skatījumu sniedz kāda pašvaldības bērnudārza vadītājas vietniece, kura pēdējos divus gadus nodarbojas ar "rindu apkalpošanu". Jā, dažu iemeslu dēļ bērnudārza vadības pārstāve vēlējās palikt anonīma, un to arī respektējam.

Viņi gaida bērnudārza gaitu sākumu

Šobrīd rindā uz Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm ir nedaudz vairāk nekā 1000 bērnu, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.

Ja septembrī, kad vēl notika grupu komplektēšana, rindā bija ap 1000, tad tagad nedaudz vairāk, jo grupu komplektēšana ir beigusies un aktīvajā rindā nonāk mazuļi, kuriem pienācis bērnudārza apmeklējuma uzsākšanas laiks (pusotrs vai trīs gadi atkarībā no bērnudārzā noteiktā mācību uzsākšanas vecuma), skaidro Vilde.

Tāpat nelielais rindas pieaugums ir skaidrojams arī ar to, ka bērnu, kuri apmeklē privātās pirmsskolas, vecāki ir mainījuši (pārcēluši no tālāka uz šo brīdi) bērna mācību uzsākšanas datumu pašvaldības pirmsskolās tā iemesla dēļ, ka no 2016. gada 1. janvāra netiks saņemts līdzfinansējums no valsts.

Vienlaikus Vilde uzsver, – lai risinātu rindu jautājumu pēdējo piecu gadu laikā būtiski palielināts arī vietu skaits pašvaldības bērnudārzos – pēdējo piecu gadu laikā atvērtas 97 jaunas grupiņas, kurās ir vieta 1857 mazuļiem. Rezultātā ievērojami samazinājusies rbērnudārzu rinda. Ja 2009. gada sākumā uz vietu dārziņā gaidīja vairāk nekā 6700 bērnu, tad reālā rinda šogad ir ap tūkstoti.

Par brīvajām vietām Rīgas pašvaldības pirmsskolās iespējams uzzināt Rīgas skolu vortālā www.e-skola.lv, kur ik pa laikam tiek ziņots par brīvām vietām konkrētos bērnudārzos. Arī portāls Cālis.lv regulāri seko šī vortāla jaunumiem. Piemēram, aptuveni pirms pusotras nedēļas vienuviet bija vairāku pašvaldības finansētu bērnudārzu aicinājumi pieteikties uz brīvajām vietām, tostarp bija vairākas brīvas vietas latviešu plūsmas grupiņās un vispieprasītākajā vecumā – no pusotra gada vecuma.

Piemēram, 21. oktobrī, šajā vortālā publicēts jauns sludinājums, ka pieejamas brīvas vietas Rīgas 80. vidusskolā (Andromedas gatve 11, Vidzemes priekšpilsēta) izvietotajā bērnudārzā. Tur patlaban pieejamas četras brīvas vietas bērniem no trīs gadu vecuma ar mazākumtautības pirmsskolas izglītības programmas apguvi.

Vecāki izvēlīgi – meklē smukākās telpas, nevis mīļākās audzinātājas

Bērnudārza vadītājas vietniece, kura vēlējās palikt anonīma, bet nosauksim viņu par Ingu, atzīst, ka burbulis par trako situāciju ar bērnudārzu pieejamību ir gana uzpūsts. Patiesībā pašvaldības dārziņos joprojām ir brīvas vietas.

Līdz šā gada augustam bija spēkā uzstādījums, cik bērnu var būt uz vienu kvadrātmetru bērnudārza telpu, un bērnu skaits līdz 2016. gada sākumam ir jāsamazina, bet nu tas ir atcelts, kas teorētiski neliedz uzņemt vairāk bērnu.

Piemēram, patlaban bērnudārzā, kur strādā Inga, grupiņā ir ap 21 bērnu, bet privātajos – labi, ja astoņi. Šis ir viens iemesls, kādēļ vecāki labprātāk izvēlas bērnu laist dārziņā, kur nav tik lielas grupas, un, ja reiz pašvaldība par to maksā...

Otrs iemesls ir bērnudārza telpu iekārtojums un rotaļlietu klāsts. Ne velti, pēc Ingas vārdiem, pirmais, ko vecāki vēlas, uzzinājuši, ka bērnam ir vieta dārziņā, to apskatīt. Bet bieži pēc šādām vizītēm vecāki sāk raukt degunus, ka rotaļlaukums nav pietiekami plašs, košs un atrakcijām bagāts, ka rotaļlietu klāsts nav tāds, kā vēlētos. Inga piekrīt, ka privātajos dārziņos, iespējams, telpu iekārtojums vizuāli ir pievilcīgās, arī mantas varbūt no dārgākā gala, taču nedaudz sāp, ka vecākiem pat nav intereses, cik profesionālas, mīļas, smaidīgas un atsaucīgas ir bērnudārza audzinātājas un auklītes. Spozme ir noteicošais.

Tāpat Inga uzskata, ka vecākiem ir dots pārāk ilgs laiks, lai izlemtu – iet dārziņā vai ne, kas kavē iespēju iegūt citiem. Bērnudārzs kopējo rindu neredz, viņi vien nosūta, cik un kāda vecuma bērnus varēs uzņemt, bet tad jau tālāk viss notiek "caur" departamentu. Kad bērnudārzs saņēmis vecāku kontaktus, viņiem tiek zvanīts, bet vairumā gadījumu – arī sūtītas vēstules. No pasta zīmoga datuma jāskaita 22 dienas, un šajā laikā vecākiem jānoslēdz līgums ar bērnudārzu vai ir tiesības atteikties no vietas. Ja vecāki atsakās no vietas, bērnudārzs atkal sūta nākamo uzaicinājumu nākamajam no rindas. Tādējādi paiet ilgs, kamēr bērnudārzs saprot, vai vietas būs aizpildītas vai nē.

"Mūsu bērnudārzā joprojām ir brīvas vietas, gaidām, kad atkal beigsies uzaicinājuma termiņš. Piemēram, pie mums brīvas vietas ir pat 2014. gadā dzimušajiem bērniem," stāsta Inga.

Protams, ir vecāki, kuri priecājas, saņemot vēsti par vietiņu dārziņā, taču ir arī tādi, kuri atzīstas – kamēr pašvaldība maksā, viņi apmeklēs privāto. Tādēļ, pēc Ingas domām, problēma ir diezgan uzpūsta, un to dara paši vecāki, atteikdamies no vietām pašvaldības dārziņos.

Jau vēstījām, ka Rīgas dome arī turpmāk nodrošinās finansiālu atbalstu Rīgā deklarētiem bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus, neraugoties uz to, ka valsts ar nākamo gadu plāno savu līdzmaksājumu atcelt.

Viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā izmaksā 132,33 eiro. Tikpat liels ir arī pašvaldības līdzmaksājums par tiem bērniem, kuri apmeklē privātos dārziņus. Šādu finansējumu pašvaldība piešķirs arī turpmāk.

"Tādējādi mēs konsekventi ievērojam taisnīguma principu pret visiem bērnu vecākiem. Mēs, vai nu nodrošinām vietu pašvaldības bērnudārzā, un tas mums izmaksā 132,33 eiro, vai dodam tos pašus 132,33 eiro vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto bērnudārzu. Mēs bijām pirmie valstī, kas ieviesa līdzfinansējumu ģimenēm, kuru bērni apmeklē privātus bērnudārzus. Mēs noteikti neplānojam no tā atteikties. Un man ir grūti saprast, kā valdība varēja atļauties pieņemt lēmumu apturēt savu līdzfinansējuma daļu, īpaši jau pēc jaunā mācību gada sākuma," – iepriekš norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Šādu principu, ka vienādu atbalstu saņem gan tie vecāki, kuru bērni apmeklē pašvaldības dārziņu, gan privāto dārziņu, Rīgas pašvaldība izstrādāja un īsteno kopš 2013. gada, un tas palīdzējis sadarbībā ar privātajām izglītības iestādēm veiksmīgi risināt bērnudārzu pieejamības jautājumu, skaidro domē.

Patlaban Rīgas dome nodrošina līdzmaksājumu par 5477 bērniem, kuri apmeklē privātos dārziņus. 2015. gada budžetā šim mērķim atvēlēti 7,7 miljoni eiro.

Kā portālam Cālis.lv jau iepriekš skaidroja Vilde, Rīgas dome turpinās līdzfinansēt privātos dārziņus, taču atbalsts neattieksies uz aukļu pakalpojumiem, jo šo atbalstu naudas izteiksmē maksāja valsts, kas valdības personā jau ir lēmusi, ka no nākamā gada līdzfinansējums tiks pārtraukts.

Būtiski palielināts arī vietu skaits pašvaldības bērnudārzos – pēdējo piecu gadu laikā atvērtas 97 jaunas grupiņas, kurās ir vieta 1857 mazuļiem. Rezultātā ievērojami samazinājusies bērnudārzu rinda. Ja 2009. gada sākumā uz vietu dārziņā gaidīja vairāk nekā 6700 bērnu, tad šogad prognozses ir tādas, ka reāli rindu varētu gaidīt ap 1000 bērnu. Vienlaikus pašvaldības dārziņos ir jau aptuveni 100 brīvu vietu, norāda Rīgas dome.

Jau vēstīts, ka valdība 8. septembrī atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, nododot šīs rūpes pašvaldību ziņā.

Kā ziņojumā valdībai raksta VARAM, līdzšinējā kārtībā, kādā tika nodrošināts valsts atbalsts tiem bērniem, kuri nav tikuši pašvaldības bērnudārzā, esot bijuši atsevišķi trūkumi. Uz šādiem trūkumiem esot norādījušas vairākas pašvaldības, piemēram, Rīgā konstatēts, ka vecāki, kuri vēlējušies saņemt valsts finansiālu atbalstu, tik un tā reģistrējušies rindās uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, tādējādi palielinot rindā esošo bērnu skaitu un būtiski apgrūtinot grupu komplektēšanas procesu. Līdzīga situācija esot novērota arī Jelgavā – rindā reģistrēto bērnu skaits esot pieaudzis par gandrīz 25%.