Šā gada deviņos mēnešos Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 konsultanti atbildējuši uz 46 197 zvaniem. No tiem 13 211 gadījumos sniegta psiholoģiskā palīdzība un atbalsts, bet 220 gadījumos - nepieciešamā informācija, ko vēlējās uzzināt zvanītājs.
Viena no aktuālākajām zvanītāju problēmām joprojām bija saistīta ar vienaudžu attiecībām izglītības iestādēs - 557 gadījumos pusaudži stāstīja par attiecību problēmām ar vienaudžiem un savstarpējiem konfliktiem. 162 konsultācijās pusaudži minēja, ka cieš no fiziskas vardarbības skolā no vienaudžu puses, 373 sarunās, ka no emocionālas vardarbības, bet 10 sarunās tika minēta seksuāla vardarbība no skolas biedru puses, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nule kā apkopotie Uzticības tālruņa rezultāti par gada deviņiem mēnešiem.
Piemēram, zvanītāji stāstīja, ka klasesbiedri skolā viņus izsmej izskata dēļ un turpina to darīt arī internetā, vai arī klasesbiedri grūsta un izmētā viņu mantas. Tāpat uz Uzticības tālruni zvanīja arī 50 skolēni, kuri paši ir vardarbīgi pret vienaudžiem, kā arī 161 zvanītājs ir bijuši liecinieki vardarbībai pret skolas biedriem. 185 sarunās bērns vai pieaugušais konsultējās par jautājumiem, kas saistīti ar uzvedību skolā, piemēram, skolas neapmeklēšanu un stundu traucēšanu.
Zēni sūdzās vairāk
2015. gadā no janvāra līdz septembrim demogrāfiskais sadalījums: 42 procenti gadījumu psiholoģiskās konsultācijas saņēmušas meitenes un 58 procenti - zēni. Iespējams, ka tieši anonimitāte ir tā, kas veicina zēnu uzdrošināšanos pastāstīt par sevi vai meklēt palīdzību, pieļauj inspekcijas speciālisti.
Analizējot zvanu skaitu pa vecuma grupām, var secināt, ka visvairāk zvanītāju, kuri saņēmuši psiholoģiskās konsultācijas, bija pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kas ir 57 procenti jeb 7510 zvani. Vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem sniegtas 2034 konsultācijas jeb 16 procenti, bet jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 18 gadiem sniegtas 1464 jeb 11 procenti psiholoģisko konsultāciju. 91 gadījumā jeb viens procents zvanītāju ir bijuši pirmskolas vecuma bērni vecumā līdz sešiem gadiem, savukārt sākumskolas vecuma bērniem sniegtas 2034 konsultācijas, kas veido 16 procentus.
Joprojām iespēja piezvanīt uz uzticības tālruni ir aktuāla arī pieaugušajiem (vecākiem, pedagogiem, vecvecākiem, speciālistiem utt.), lai pārrunātu problēmas, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, izglītošanu un disciplinēšanu, piemēram, vaicājot, kā rīkoties, ja bērns cieš no vardarbības vai arī pats ir varmāka. Konsultāciju skaits, kas sniegtas pieaugušajiem, ir 14 procenti jeb 1837 konsultācijas.
41 bērns sūdzējies par fizisku vardarbību no skolotāju puses
Savukārt par attiecībām ar pedagogiem sniegta 281 konsultācija, bet 120 gadījumos skolēni stāstīja par piedzīvoto emocionālo vardarbību no pedagogu puses un 41 – par fizisku vardarbību, sešas konsultācijas sniegtas par seksuālu vardarbību. Attiecību problēmas ar vienaudžiem (36) un pedagogiem (61) raksturīgas arī aprūpes iestādēs, kur bērni pavada daudz laika, nāk no dažādām ģimenēm vai sociālajām vidēm, kas nereti rada konfliktus. Tāpat savstarpējie strīdi rodas ar audzinātājiem un aprūpētājiem, kuri reizēm izturas arī emocionāli un fiziski vardarbīgi.
Bērni no aprūpes iestādēm konsultācijās norāda, ka cieš no vienaudžu emocionālas vardarbības (17), fiziskās vardarbības (16), kā arī ir piedzīvota emocionālā (32) un fiziskā vardarbība (4) no iestādes darbinieku puses.
Kad vecāki bērna acīs nav ideāli…
Otra būtiskākā sarunu tēma, kas satrauca zvanītājus, ir ģimene. Attiecības ar vecākiem satrauca 1056 zvanītājus, par emocionālo vardarbību attiecībās ar vecākiem stāstīja 471 zvanītājs, fizisko vardarbību – 380 zvanītāji, un 31 - par seksuālo vardarbību, kā arī par bērnu pamešanu novārtā (324). 233 gadījumos bērni zvanījuši par problēmām ar brāļiem un māsām, 163 gadījumos - ar audžuvecākiem, 124 gadījumos - vecvecākiem, 90 gadījumos - ar citiem radiniekiem, 46 gadījumos – stāstījuši par problēmām, atrodoties aizbildnībā vai audžuģimenē.
Tāpat bērni stāstījuši par savām grūtībām saistībā ar vecāku atkarības problēmām un psihiskajām saslimšanām (40), kas vēl vairāk pastiprina vardarbības risku ģimenē. Savukārt 21 gadījumā bērni bijuši vardarbības liecinieki savās ģimenēs, kad vecāki savā starpā konfliktē – strīdas, kliedz, sit viens otram. Bērni jūtas bezspēcīgi un nobijušies, piedzīvojot vecāku savstarpējo vardarbību.
Kā zvana iemesls 207 sarunās tika minēta vecāku šķiršanās. Nereti bērni jūtas vainīgi, ka mamma ar tēti savā starpā nespēj sadzīvot vai bērniem jāizvēlas, pie kura no vecākiem turpmāk dzīvot. Sūdzības par vecāku strīdiem tika saņemtas 248 gadījumos, vecāku savstarpējo vardarbību – 88 gadījumos, bet strīdiem par bērnu aprūpes tiesībām – 148 gadījumos.
Nereti tiek saņemti zvani no vecākiem, kuri stāsta par situācijām, kad viņi nespēj saprasties ar bērniem, piemēram, tika saņemti zvani par bērna disciplinēšanas grūtībām (129), grūtībām saskarsmē ar bērnu (199), bērna veselības problēmām (45), bērna uzvedības problēmām (122) vai atņemtām bērnu aprūpes tiesībām (43). 124 konsultācijas tika sniegtas par attiecību problēmām ar vecvecākiem. Arī šajās situācijās bērni minēja emocionālās (24) un fiziskās (10) vardarbības gadījumus.
Savukārt par attiecību problēmām ar brāļiem un māsām sniegtas 233 konsultācijas. 46 gadījumos bērni stāsta par piedzīvoto fizisko vardarbību, 41 - par emocionālu vardarbību, bet četros gadījumos - par seksuālu vardarbību no brāļu un māsu puses. Savukārt par attiecību problēmām ar patēvu vai pamāti bērni zvanījuši 163 reizes, turklāt 46 sarunās minēta emocionāla vardarbība, bet 29 - fiziska vardarbība no patēva vai pamātes puses. Deviņos gadījumos zvanītāji stāstīja par piedzīvotu seksuālo vardarbību.