Arī šķietami bagātīgs grūtnieces uzturs patiesībā var būt nabadzīgs, norāda speciāliste

27. oktobrī Rīgā notiek konference "Uzturs un grūtniecība", kurā tiek aktualizēta veselīga uztura nozīme mātes un bērna veselībai un neinfekcijas slimību riska mazināšanai.

Konferenci rīko Pasaules Veselības organizācija (PVO) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un Slimību profilakses un kontroles centru. Konferencē vadošie speciālisti diskutē par šajā jomā jaunākajām tendencēm Eiropā, kā arī par PVO nostāju un Latvijas izstrādātajām vadlīnijām par uzturu grūtniecības laikā.

Kā izriet no vairāku speciālistu sacītā, Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, visai liela problēma ir aptaukošanās un liekā svara problēmas, kas grūtniecības laikā veido virkni risku gan pašas sievietes, gan gaidāmā mazuļa veselībai.

Meija saprot, ka Latvijā gana daudzām sievietēm uzturs varbūt ir nabadzīgs finansiālu apsvērumu dēļ, bet pietiekami daudzām sievietēm, kuras dzīvo turīgās ģimenēs, uzturs ir šķietami bagāts, lai gan patiesībā tikpat nabadzīgs, jo netiek uzņemts nepieciešamais daudzums minerālvielu un vitamīnu.

Vienlaikus Latvija tiek uzslavēta no PVO puses, jo ir pirmā no Eiropas Savienības valstīm, kas izstrādājusi vadlīnijas profesionāļiem par uzturu grūtniecības laikā. PVO Eiropas reģionālā biroja programmas vadītājs Džoao Breda pastāstīja, ka pērn PVO Eiropas reģionālais birojs veica pētījumu par valstu uztura, fizisko aktivitāšu un svara pieauguma ieteikumiem pirmsgrūtniecības periodam, grūtniecības laikā, pēc dzemdībām, bērna zīdīšanas laikā, kā arī zīdaiņiem un maziem bērniem.

Pētījumā piedalījās 51 no 53 Eiropas reģiona dalībvalstīm, atklājot, ka vairumam valstu šī jautājuma risināšanā īsti labi rezultāti nav. Breda uzslavēja Latvijā paveikto, uzsverot, cik ļoti svarīgi par bērna veselību domāt jau grūtniecības laikā, tādējādi paglābjot bērnus no potenciālajiem riskiem nākotnē mirt no sirds un asinsvadu slimībām.

Vadlīniju izstrādē piedalījušies vairāki speciālisti, tostarp Meija un VM galvenā dzemdību speciāliste Dace Rezeberga, un tās būs kā darba materiāls gan ginekologiem, gan vecmātēm un ģimenes ārstiem. Savukārt vadlīnijas, kas būs domātas pašām grūtniecēm, lai vienkāršā un saprotamā veidā sievietes varētu iegūt informāciju par to, kas ir pareizs uzturs grūtniecības laikā, vēl tikai top. Lai gan Rezeberga atzīmēja, ka gana daudz informācijas par ēšanu grūtniecības laikā var iegūt valsts portālā grutnieciba.lv un arī nesen kā izdotajā materiālā "Gribu būt māmiņa", kas bez maksas pieejams pie grūtnieču aprūpes speciālistiem.

Rezeberga uzsvēra, cik būtiski ir veidot vienotu platformu, lai rekomendācijas, ko sniedz, piemēram, ginekologs, ģimenes ārsts un pediatrs, neatšķirtos. Viņa arī atzīmēja, ka ģimenes ārstiem iespējami vairāk būtu jāiesaistās grūtnieču aprūpē, jo tieši primārā veselības aprūpe, jo īpaši lauku reģionos, cilvēkiem ir vispieejamākā.

Pieskaroties aptaukošanās tēmai, Rezeberga vēlējās minēt ciparus, kas būtu jāiegaumē ikvienai grūtniecei vai tikai topošajai grūtniecei – katrs grūtniecības laikā uzņemtais liekais kilograms par astoņiem procentiem paaugstina risku, ka arī bērnam būs liekā svara problēmas.