Kā neapzināti ierobežojam sevi un savu potenciālu - ieteikumi dzīves uzlabošanai

Psihologi apgalvo, ka visbiežāk lielākie ienaidnieki mēs esam sev paši, neapzināti kavējot mūsu izaugsmi un liedzot izbaudīt dzīvi pilnībā.

Lai to nepieļautu, iepazīsties ar Businessinsider.com apkopotajām kļūdām par to, kā ikdienā sevi nepārtraukti ierobežojam, kā arī ieteikumiem, kā, pilnībā izmantojot mums sniegto potenciālu, realizēt pat šķietami pārdrošākos dzīves mērķus!

Lai gan tas nebūt nav mūsu mērķis, nereti pārlieku koncentrējamies uz pieļautajām kļūdām un neveiksmēm, kā arī teju nepārtraukti gaidām nākamo ķibeli. Baidoties uzņemties risku, tik atraidītiem, piedzīvot neveiksmi vai nostādīt sevi neērtā situācijā, mēs katrā norisē saskatām to ļaunāko, laupot sev iespēju piedzīvot patiesi lieliskus un neaizmirstamus brīžus.

Tā vietā, lai uzņemtos iniciatīvu un atbildību, kā arī pieņemtu nozīmīgus lēmumus, mēs nereti izvēlamies pakļauties sabiedriskajai domai un vairākuma viedoklim, tā, gluži neviļus, sekojot pūlim. Protams, ne vienmēr ir jāpretojas apkārtējo uzskatiem un par varītēm jācenšas izcelties līdzcilvēku vidū, taču savas individualitātes saglabāšana ir vitāli svarīgs priekšnoteikums gan personības attīstībā, gan panākumu gūšanas nolūkos, gan dzīves kvalitātes veidošanā kopumā.

Jau kopš mazotnes cilvēki tiek mācīti uzmanīties, piesargāties, nekļūdīties un uzvesties prātīgi, lai negūtu fizisku vai emocionālu kaitējumu. Bailes no jebkāda veida diskomforta kļūst par spēcīgu ikdienas darbību vadmotīvu, tādējādi mums patiesībā neļaujot sev piedzīvot dzīvi smalkākajās tās niansēs. Protams, rīcības un tās iespējamo seku izvērtēšana ir gluži normāla un vajadzīga, taču, pārlieku domājot ar prātu, nevis sirdi, savu ikdienu varam padarīt krietni sausāku un vienmuļāku.

Mūsdienām raksturīgās steigas un informācijas pārbagātības dēļ arvien biežāk uz pasauli un ikdienas norisēm raugāmies ciniski, tādējādi zaudējot optimismu un, iespējams, arī cerības uz veiksmīgiem situāciju iznākumiem, mērķu realizēšanos un ikdienas apņemšanos piepildīšanos. Savukārt domām, kā zināms, ir liels spēks. Tādējādi, sevi negatīvi noskaņojot, vairojam attiecīgās enerģijas daudzumu arī ikdienā, kas savā veidā "ieprogrammē" mūs uz neizdošanos, neveiksmēm utt.

21. gadsimtam ir raksturīgs materiālisms visdažādākajās tā izpausmēs. Koncentrējoties uz peļņas vairošanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu, iekļaušanos noteiktā sociālajā statusā, savas varas un ietekmes demonstrēšanu, mēs reizēm aizmirstam par cilvēciskām vērtībām. Tāpat baidāmies būt vāji un izrādīt savu nezināšanu, kultivējot mākslīgi radītu visu varoša pārcilvēka tēlu. Tā rezultātā pasliktinās gan mūsu fiziskā, gan emocionālā veselība, kā arī zūd apmierinātība ar dzīvi un spēja par to vienkārši priecāties.

Neredzot tūlītēju sevis ieguldīt pūļu un jau sasniegto rezultātu novērtējumu, mēs reizēm aizmirstam, kāpēc kaut ko vispār esam darījuši, pēc kaut kā tiekušies, par kaut ko iestājušies un, zūdot pacietībai, apņēmībai un vīzijai par sava darba rezultātiem un nozīmi, vienkārši padodamies. Par tik vērtīgo pieredzes gūšanu kļūdu rezultātā runāts tik daudz un bieži! Varbūt beidzot ir vērts šajos vārdos patiesi ieklausīties? Spēja neatteikties no savu mērķu piepildījuma, neraugoties uz grūtībām, ar ko to realizēšanas ceļā sastopamies, ir puse uzvaras!

Cilvēka gribai un tās spēkam nav robežu, taču ikdienā nez kāpēc sev iegalvojam pretējo. Kā jau minēts iepriekš, nemanot rezultātus tik ātri, kā cerēts, atsakāmies no kāda mērķa realizēšanas, pat neapjaušot, ka pirmie sasniegumi, iespējams, bijuši vien vienas kļūdas attālumā.

Sakopojot gribasspēku un visu iespējamo pacietību, ieguldītās pūles agri vai vēlu atmaksāsies, pie viena attīstot arī mūsu motivāciju.