Zinātnieki izstrādājuši 'vakcīnu' pret vīriešu sānsoļiem jeb Monogāmijas veicināšanai

Galvenais preparāta jeb "uzticības vakcīnas" noslēpums ir oksitocīna hormons. Tā nokļūšana organismā nodrošinās to, ka vīrietim pat prātā neienāks doma krāpt savu partneri.

Kā liecina pieejamā informācija 3.uni-bonn.de mājas lapā, zinātnieki atklājuši bioloģisko mehānismu, kas varētu izskaidrot to, kas notiek divu mīlošu cilvēku starpā. Ja vīrietim tiek ievadīts oksitocīns un vienlaikus parādīta mīļotā cilvēka fotogrāfija, hormons iedarbojas uz galvas smadzenēm, palielinot pievilcību pret partneri, tādā veidā, pēc zinātnieku domām, var tikt stiprināta monogāmija. Pētījuma rezultāti publicēti arī "Proceedings of the National Academy of Sciences" (PNAS).

Zinātnieki uzsver, ka monogāmija nav izplatīta starp zīdītājiem, taču cilvēki ir izņēmums. Jau ilgu laiku zinātne mēģina atminēt šo mīklu, kas liek pāriem būt uzticīgiem. "Svarīga loma partneru spēlē ir oksitocīna hormonam, kas izdalās smadzenēs," saka profesore Renē Harlemane. Lai pētītu šo fenomenu, tajā piedalījās vairāku citu universitāšu kolēģi, tostarp no Ķīnas.

Vakcīna jau tikusi testēta – to izmēģinājuši ap 40 brīvprātīgo: precētie vīrieši un vīrieši, kuri nav stājušies laulībā. Vīriešus iedalīja divās grupās. Pirmajai iedeva īstu preparātu ar oksitocīnu, bet otriem to neiedeva, viņiem pētīja placebo efektu. Pēc preparāta saņemšanas vīriešiem bija iespēja pabūt modeļu – savaldzinātāju sabiedrībā.

Testā piedalījās tikai tādi vīrieši, kuriem bija pastāvīgas attiecības ar sievietēm. Pēc preparāta ievades ar deguna aerosola palīdzību magnētiskās rezonanses izmeklējumos tika aplūkota vīriešu smadzeņu darbība, kas gadījumos, kad tika saņemts attiecīgais hormons, bija daudz aktīvāka. Viņiem savas partneres šķita ļoti pievilcīgas.

Pētījuma laikā zinātnieki arī meklēja sakarības, vai oksitocīna klātbūtnei organismā ir līdzīgs efekts ar paziņām un darba kolēģēm, kuras vīrietis pazīst jau daudzus gadus. Šis efekts netika pierādīts, kas liecinot, ka oksitocīns iedarbojas tikai uz partneri, ko cilvēks mīl.

"Vīrieši, kuri bija saņēmuši oksitocīnu, pret sievietēm izturējās atturīgi, tās nelaižot sev tuvāk par 80 centimetriem un arī nekādi neatbildēja uz sieviešu izaicinošajiem acu skatieniem," stāsta pētnieki. Savukārt tie eksperimenta dalībnieki, kuriem tika dots viltus preperāts, apzināti mēģināja nodibināt kontaktu ar sievietēm un tām pietuvojās tuvāk par pusmetru.

Kopumā pētījuma dati liecinot, ka oksitocīns aktivizē uztvert savu partneri kā pievilcīgāku, tādējādi saglabājot saikni starp mīļotājiem un veicinot monogāmiju. "Šis bioloģiskais mehānisms pāra attiecības ir pielīdzināms zālēm," uzskata profesore.

Viņa to salīdzina ar narkotiku ietekmi, kas, protams, ir negatīvais aspekts, bet šis hormons veicina mīlestības saikni pret mīļoto. To varot arī izskaidrot, kāpēc cilvēki krīt depresijā vai dziļās sēras pēc atvadīšanās no sava partnera, jo nav notikusi oksitocīna sekrēcija.

Zinātnieki atzīmē, ka daudziem var šķist, ka monogāmijai nav jēgas, jo klasiskajā izpratnē vīrieša uzdevums ir nodot tālāk savus gēnus. Taču oksitocīns veicina stabilas attiecības, kas savukārt mūsdienu cilvēkiem ļauj sajust stabilitāti un nodrošina vēlmi radīt pēcnācējus.

Protams, šādām "vakcīnām" var ticēt vai nē, tas katra paša ziņā, jo īstai mīlestībai laikam jau sānsoļi nepiestāv.