Pazīmes, kas liks saprast – mums dzīvē iet krietni labāk nekā šķiet

Taču Vinstons Čērčils savulaik ir teicis, ka "panākumus veido spēja pieļaut arvien jaunas un jaunas kļūdas, nezaudējot entuziasmu". Tāpēc, gadījumā, ja arī tevi ir piemeklējusi sajūta, ka dzīvē nekas nevedas tā, kā gribētos, piedāvājam personības izaugsmes un motivācijas treneres Saritas Kingas (Sarita King), kura viesojusies neskaitāmās valstīs, motivējot un iedvesmojot cilvēkus tiekties pretim saviem mērķiem, apkopotās atklāsmes, kas liecina – tev dzīvē iet krietni labāk nekā sākotnēji šķiet.

Lai gan dzīves ceļā sastaptās grambas nereti šķiet nepārvaramas, patiesībā tieši tās padara mūsu ceļojumu tik aizraujošu un vērtīgu. Ikviena kļūda, neveiksme, izgāšanās un citas ķibeles patiesībā mums ir sniegušas lieliskas izaugsmes iespējas, nenovērtējamu pieredzi un zināšanas, kā savā dzīvē rīkoties turpmāk. Izmanto un novērtē tās, nezaudējot sevī ziedošo mīlestību pret pasauli un līdzcilvēkiem!

Nereti jūtamies slikti vien tāpēc, ka neesam realizējuši kādu no saviem mērķiem vai apņemšanām. Patiesībā lielākā vērtība piemīt nevis paveiktajam uzdevumam, bet gan mūsu ceļam, kas mērots, lai sevi apliecinātu. Arī Alberts Einšteins savulaik ir teicis: "Es nemaz neesmu gudrs, es vienkārši palieku pie problēmām ilgāk!" Tātad tieši apņēmība un neatlaidība ir mūsu panākumu galvenā atslēga un, ja vien tās netrūkst, esam uz pareizā ceļa un dzīvojam vērtīgu dzīvi.

Spēja valdīt pār savu ikdienu, pieņemt neatkarīgus lēmumus un veikt izvēles ir nenovērtējama. Iespējams, pat neaizdomājies, ka kādam otrpus zemeslodei šādu iespēju nav, tāpēc tās pienācīgi nenovērtē savā ikdienā. Taču izvēles iespējas un rīcības brīvība patiešām ir nenovērtējama dāvana.

Ja negaidīti ir zaudēts darbs, iespējams, šo notikumu vērts uztvert kā lielisku savas dzīves pavērsienu. Iespējams, tas beidzot ļaus sakopot drosmi un uzsākt nodarboties ar savu patieso sirdslietu vai mainīt ikdienu, padarot to labāku. Savukārt, ja vari lepoties ar stabilu amatu un ienākumiem, novērtē šo iespēju, reizē nezaudējot vēlmi turpināt sevi pilnveidot.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā teju visu ir iespējams apgūt paša spēkiem, gūstot zināšanu pamatus un vēlāk attīstot savas prasmes padziļināti. Izmanto tik nebeidzamās iespējas mācīties un vairot savas prasmes, kā arī papildināt pieredzi ik dienas. Tā ir dāvana, ko sev varam pasniegt paši un ko mums nevar atņemt neviens.

Reiz piedzīvota vai vēl tikai plaukstoša, iemīlēšanās un mīlestība ir dzīves krāšņākā rota. To izbaudot, mēs kļūstam labāki, pilnīgāki un, protams, laimīgāki. Pat tad, ja šobrīd dziedē salauztās sirds rētas, zini, ka nākotnē tevi atkal gaida kas brīnišķīgs – nepalaid to garām!

Sapņi dzīvei piešķir vērtību. Neatņem to, atsakoties no savām iecerēm un mērķiem vai pārstājot sev ticēt. Nomoda sapņi un nākotnes sapņi, mērķi, kas šķiet neticami… Tie visi ir paveicami un izdzīvojami, ja vien patiesi vēlēsimies tos realizēt un tiem ļauties.

Kaut reizi dienā piedzīvot laimes sajūtu un ļauties mazliet neprātīgam priekam. Nav nozīmes – par lieliem sasniegumiem vai gluži ikdienišķiem sīkumiem – laimes sajūta ir kaut kas, ko radām mēs paši, turklāt neviens mums nevar to atņemt. Atliek vien nebaidīties pašiem no sava prieka un izbaudīt mirkļus, kuros, šķiet, mūsu pēdas nepieskaras zemei.

Piedošana ir spēcīga vara, kas reizē spēj dziedēt dvēseles. Protams, ne vienmēr tā nāk viegli – reizēm ceļš pretim rūgtuma, aizvainojuma un sāpju atlaišanai ir neiedomājami sarežģīts. Un tomēr mums piemīt šis spēks, kas dara labākus gan mūs pašus, gan pasauli mums apkārt…

Vien pirms simts gadiem vairums cilvēces nespēja iedomāties draudzību, kas var pastāvēt no attāluma, savukārt mūsdienās iedvesmojošus cilvēkus ir iespējams satikt visdažādākajās pasaules malās, reizē arī nezaudējot savstarpējos kontaktus. Draudzības dibināšana, kopšana un uzturēšana ir nenovērtējama iespēja un dāvana, kas bagātina mūsu ikdienu.

Lai gan tas var šķist banāli un pārlieku vispārināti, ēdiens, dzeramais ūdens, mājoklis un apģērbs, ko velkam mugurā, patiesībā ir privilēģija, ko apbrīnojami liela daļa cilvēces arī mūsdienu šķietami attīstītajā pasaulē joprojām nespēj atļauties. Protams, tie nebūt nav ikdienas kvalitātes noteicošie kritēriji, taču nodrošina tik vajadzīgo drošības sajūtu, kas ļauj sevi realizēt pārējās dzīves izpausmēs.