TM redzeslokā atrodas 25 lietas, kas saistītas ar bērnu izņemšanu no ģimenēm ārvalstīs

Pagājušajā gadā tās bija 20 lietas, savukārt vēl pēdējo piecu gadu laikā ministrijas redzeslokā nonāca pieci adopcijas gadījumi. Parasti TM redzeslokā ir lietas, par kurām tiek ziņots no vecākiem, ārvalstu centrālajām iestādēm, starptautiskā sociālā dienesta un vēstniecībām.

Ministrija sniedz atbalstu radinieku identificēšanā, nodrošina sadarbību starp Latvijas bāriņtiesu un ārvalstu iestādēm potenciālo aizbildņu izvērtēšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā tiek vērsta uzmanība uz starptautiski atzītiem bērnu tiesību aizsardzības principiem.

Jau ziņots, darba grupa Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs sagatavos valdībai informatīvo ziņojumu, kurā varētu rosināt Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) tiešu iesaisti palīdzībai ārzemēs. 12. novembrī pēc pirmās darba grupas sēdes tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) žurnālistiem norādīja, ka tika fiksētas divas būtiskas lietas, proti, bieži vien Latvijas pilsoņi ārzemēs nonāk diezgan bezpalīdzīgā situācijā, jo jāparaksta dokumenti, kuru saturu viņi neizprot. Tāpat ministrs skaidroja, ka sabiedrība vairāk būtu jāinformē par Ārlietu ministrijas palīdzības tālruņa numuru, pa kuru ir jāzvana ārkārtas situācijā.

Arī tiesībsargs Juris Jansons piekrita, ka sabiedrības informēšanai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, un tas bija viens no punktiem, kas tika pārrunāts darba grupā. Proti, būtu jāizstrādā kādas vadlīnijas vecākiem pirms pārcelšanās uz citu valsti.

Attiecībā uz JPA iesaisti tiek domāts par diviem iespējamiem darbības modeļiem. Pirmais paredzētu, ka Latvija algo konkrētu advokātu konkrētu finanšu robežās konkrētam gadījumam un par to atsevišķi lemj valdība no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt otrs modelis paredzētu, ka tas būtu aizdevums.

Uz jautājumu, cik lieli resursi būtu nepieciešami, lai notiktu šāda JPA iesaiste, TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos norādīja, ka atkarībā no modeļa tie varētu būt no 50 000 līdz 100 000 eiro.

Kā ziņots, darba grupas mērķis ir diskusiju rosināšana un problēmjautājumu risināšana, kā arī vienošanās par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs. Tās sastāvā ir tieslietu ministrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece, tiesībsargs, labklājības ministrs un ārlietu ministrs.