Ievieš jaunu programmu priekšlaikus dzimušo mazuļu aprūpei; novēros līdz divu gadu vecumam

Katru gadu Latvijā apmēram 1000 bērnu piedzimst pirms noteiktā laika, un, ja mazais pasaulē ierodas ātrāk, nekā plānots, tas ir stress ne tikai bērniņam, kurš īsti vēl nav gatavs lielajiem dzīves izaicinājumiem, bet arī viņa vecākiem. Lielākoties viņi ir apjukuši, satraukti, un tas ir saprotami, jo mēs taču katrs vēlamies, lai lietas risinās pēc noteikta scenārija un mūsu bērns piedzimst vesels, spēcīgs, spējīgs pats elpot...

Diemžēl dzīve mēdz ieviest savas korekcijas, un tās labot cenšas dakteri. Vārpa stāsta, ka Latvijā paveikts daudz priekšlaikus dzimušu bērniņu aprūpē, un viens no pēdējiem veikumiem ir "Follow–up" dinamiskās novērošanas programmas ieviešana. Tās galvenais mērķis ir sniegt labāku aprūpi priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, laikus atklājot un novēršot nopietnas veselības problēmas. Tas nozīmē to, ka mazais līdz divu gadu vecumam būs speciālista – neonatologa uzraudzībā, kurš pēc vajadzības nosūtīs bērnu arī pie citiem speciālistiem.

"Priekšlaikus dzimuši bērni daudz biežāk sastopas ar dzirdes, redzes, kustību, runas traucējumiem. Viņiem var būt arī citas ar priekšlaicīgu dzimšanu saistītas slimības, tāpēc attīstītās valstīs darbojas tā sauktā "Follow–up" programma. Dažās valstīs bērnus novēro līdz četru vai pat piecu gadu vecumam, mēs to darīsim līdz divu gadu vecumam. Pērn Londonas Karaliskās universitātes klīnika publicēja savus datus par priekšlaikus dzimušiem bērniem, kuri tagad sasnieguši jau 30 gadu vecumu.

Salīdzinājumā ar iznēsātiem bērniem, šīs grupas cilvēkiem daudz biežāk konstatēja dažādus vielmaiņas un kardiovaskulārās sistēmas traucējumus, cukura diabētu, elpošanas orgānu saslimšanas," atklāj Vārpa.

Speciālists bez rindas

Priekšlaikus dzimušiem bērniņiem kļūt stiprākiem palīdz perinatālās aprūpes centros Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī un, protams, Rīgā, Bērnu slimnīcā. Tur pārved arī tos bērnus, kuriem ir kādas nopietnākas veselības problēmas, kā arī priekšlaikus dzimušos bērniņus no Stradiņa slimnīcas Dzemdību nodaļas un no Rīgas Dzemdību nama.

"Sākumā bērns ir intensīvās terapijas nodaļā, kur vairāk piesaistītas tehnoloģijas bērna dzīvības funkciju uzturēšanai. Kad mazais kļūst stabilāks un viņa aprūpē vairāk var iesaistīties mamma, sākas otrais etaps – bērns kopā ar mammu pārceļas uz parasto palātu tajā pašā nodaļā. Mammu apmāca, kā pareizi aprūpēt savu bērniņu. To var saukt arī par treniņa laiku, starpposmu starp intensīvo terapiju un iešanu uz mājām," stāsta neonatoloģe.

Katra ģimene saņem arī informatīvus materiālus par priekšlaikus dzimuša bērna kopšanu, vajadzībām, un tagad arī nesen izdota grāmata "Es piedzimu agrāk". Tajā aprakstītas biežākās problēmas un jautājumi, ar kuriem saskaras priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki. Grāmatā lasāmi arī trīs mammu pieredzes stāsti par uztraukumiem, pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, kas bijuši. Tāpat, izrakstoties no slimnīcas, katrai mammai, kuras bērns iekļauts "Follow–up" novērošanas programmā, tiek pateikts datums un laiks, kad jāierodas uz vizīti pie neonatologa. Vēl kāda laba ziņa – ja dakteris apskates laikā konstatē, ka bērnam nepieciešama, piemēram, fizioterapeita palīdzība, dinamiskās novērošanas programmā iekļautajiem bērniem nav jāgaida garās rindās, lai saņemtu valsts apmaksātu šī speciālista konsultāciju.

"Dinamiskās novērošanas programmas "Follow–up" pamatnostādne ir tāda, ka visi bērnam nepieciešamie speciālisti ir pieejami uzreiz, jo ir svarīgi, lai šie bērni saņem palīdzību iespējami ātri," norāda Vārpa. Viņa arī piebilst, ka tiem vecākiem, kuri kopā ar saviem bērniem uzturas BKUS, nepieciešamības gadījumā pieejams gan psihologs, gan psihoterapeits.