Darba augļi patriotisma vairošanā ir ļoti saldi, atzīst aizsardzības ministrs  (2)

"Protams, novembrī visspilgtāk redzam šo vienotības sajūtu, taču arī ikdienā daudzi nēsā apģērbu ar tautiskiem elementiem, automašīnās var redzēt iekārtus Latvijas karodziņus. Un nav jau svarīgi, vai karodziņa lentītes pie apģērba ir piespraustas aprīlī, jūnijā vai novembrī, tā attieksme pret valsti katram sirdī ir jājūt visu gadu," uzsver Bergmanis.

Viņa ģimenē aug trīs bērni – 20 gadus vecā Marta, kura ir studente, 16 gadus vecais Teodors, 10. klases skolnieks, un deviņus gadus vecais Arnolds. Tieši jaunākais bērns tēti nesen pārsteidzis, ierodoties mājās no skolas un nolasot vēsturisku lekciju par Lāčplēša dienu. "Es tajā vecumā nezināju tik daudz. Esmu priecīgs, ka tik daudz kas ir mainījies," ar prieku par dēla zināšanām un interesi par savas dzimtenes vēsturiskajiem notikumiem stāsta ministrs.

"Aizejot uz 11. novembra krastmalu Lāčplēša dienā, un Brāļu kapos, tik daudz mazu bērnu redzam. Un viņu jautājumi ir tik tieši, ka diezin vai uz visiem tiem vecāki var atbildēt tik plaši. Mans mazais puika kapos uz pieminekļiem sameklēja visus kritušos karavīrus, kuru vārdi ir kādam no mūsu ģimenes, un pie tiem arī nolika savas svecītes. Viens no tiem bija bijis ģenerālis. Esmu priecīgs, ka tādā veidā mēs varam godināt savus karavīrus, kas cīnījās par Latviju," emocijās dalās Bergmanis.

"Cilvēkos ir patriotisma sajūtas, un to var redzēt attieksmē pret darbu, attiecībās ģimenē, kā sveicina Latvijas karogu, kā cilvēki dzied līdzi Latvijas valsts himnu. Ja visu laiku tikai sūkstīsies par valsti, diezin vai kas labs sanāks. Ar cieņu pret ārstiem, policistiem, skolotājiem, ikviena darba darītāju, mēs varam parādīt savas patriotiskās jūtas," uzskata Bergmanis.

Aizsardzības ministrs ar dēliem apskata Latvijas dižkokus un patriotismu vairo sportā

Šogad aizsardzības ministram saistībā ar valsts svētkiem ir daudz pienākumu, taču viņa paša ģimenē tie arī vienmēr tiek svinēti. "Ir, protams, bijis gan balts galdauts un ziedi vāzē uz pusdienu galda. Bet mēs tomēr ģimenē vairāk runājam, stāstam un domājam par valsti, tās vēsturi un notikumiem. Kādreiz ar ģimeni ceļojam pa Latviju, man ir tāda grāmata par Latvijas dižkokiem un piemiņas vietām, un tad apbraukājam šīs vietas. Puikām ļoti patīk un interesē. Tiesa, dēliem patīk stāsti, bet ar vēstures mācīšanos iet raibi," atzīst ministrs.

Mūsdienās vēstures apgūšanai ir daudz citu līdzekļu, tomēr Bergmanis mēģina rast tieksmi atgriezties pie papīra formāta jeb grāmatu un žurnālu lasīšanas. Un rezultāti jau esot. Viņaprāt, tas, ka skolēni ir tik patriotiski, ir augstākais novērtējums skolotāju spējai aizraut bērnus ar stāstiem par vēsturi, un, protams, tas ir arī ģimenes nopelns. Lai gan bieži vecāki paši arī nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem. Piemēram, Bergmaņa jaunākais dēls interesējies, kāpēc ir tādas ielas kā Patversmes iela, Ieroču iela, Kazarmu iela, Hospitāļu iela, un tētim nācies meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Visi trīs Bergmaņa bērni spēlē basketbolu, abi vecākie spēlējuši arī Latvijas jauniešu izlasē. Mazais šogad bijis pirmajā nometnē, bet vecākajam dēlam vasarā bijušas brīvas vien 10 dienas, pārējais laiks aizgājos nometnēs, treniņos. "Ir jau sportā arī tā rūgtā garoza, puikām gribas paspēlēt bumbu, ēst saldējumu, bet ir treniņi. Bet es arī priecājos, ka mani bērni ir piedalījušies arī Dziesmu un deju svētkos. Patiesībā, nav svarīgi, vai bērns sporto, dzied, muzicē vai dara ko citu, viņš darbojas un nākotnē izaugs par krietnu savas valsts patriotu. Un tie, kas spēj izturēt, tie bauda saldus augļus. Ne velti es pats esmu sportojis, ja nebūtu sporta, būtu grūti izturēt manus šodienas darba pienākumus, sports norūda. Un tie mani kausi mājās droši vien uz bērniem zemapziņā ir kaut kā ietekmējuši vēlmi sportot," atzīst Bergmanis.

Jaunsardze – mazo patriotu kalve

Valsts finansēta kustība, kas veido jaunos Latvijas patriotus, ir Jaunsardze, lai gan tai pēdējos gados pieejamo finanšu līdzekļu apjoms ir ticis samazināts. "Augļus plūcam reģionos, kur ar jauniešiem strādā un aizrauj Jaunsardzes instruktori, dažs no viņiem to dara jau 20 gadu, un dara vairāk, nekā no viņiem prasa. Rīgā, protams, jauniešiem darbošanās veidi ir pieejami daudz vairāk, tādēļ Jaunsardze visaktīvākā ir tieši reģionos. Ja vēl būtu vairāk instruktoru… Taču ne jau visi, kuri iziet Jaunsardzes apmācību, kļūs par karavīriem, kāds izmācīsies par ārstu, ugunsdzēsēju, policistu, bet viņos būs šī valstiskā piederība," par Jaunsardzes nepieciešamību ir pārliecināts Bergmanis.

Ministrs ar prieku raudzījies uz jaunsargiem, kas nule kā devuši svinīgo zvērestu pie Oskara Kalpaka pieminekļa, uz to degsmi, ko nevarot noslēpt. "Tradīcijas vispār ir svarīgas, dažam varbūt liekas, ka katru gadu 18. novembrī un Lāčplēša dienā notiek viens un tas pats, bet tās ir tradīcijas, bez kurām nevaram. Tradīcijas ģimenē un tradīcijas valstī ir svarīgas," uzskata Bergmanis.