Foto: Privāts arhīvs
Šā gada 1. septembris Sandras Āboliņas, viņas vīra Jāņa un 10 mēnešus vecās Terēzas dzīvē bija diena, kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Sandras vīram tika piedāvāts atbildīgāks amats par to, ko viņš Ungārijas uzņēmumā ieņēma Latvijā.

Ar Sandru pirms vairākiem gadiem bijām darba kolēģes, tādēļ, pamanot viņas "Facebook" profilā ievērojamas izmaiņas, lūdzu padalīties ar pirmajiem iespaidiem, apmetoties uz dzīvi Ungārijā. Par tautiešu dzīvi Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā, Zviedrijā un daudzās citās valstīs, jau esam gana daudz dzirdējuši, bet Ungārija nav tā valsts, kuru latvieši bieži izvēlētos par mītnes zemi. Sandra stāsta par plusiem un dažiem mīnusiem, pārceļoties no dzimtenes uz gana saulaināko Budapeštu.

"Kopumā esam ļoti priecīgi, ka nenobijāmies no pārmaiņām un izmantojām šo iespēju pārcelties uz kādu laiku uz Ungāriju. Iespējams, es nebūtu piekritusi, ja tajā brīdī būtu stāvoklī vai arī meita būtu tikko piedzimusi, jo tad tomēr nepieciešama regulārāka ārstu uzraudzība un pirmo bērnu dzemdēt svešā valstī es noteikti neuzdrīkstētos, taču brīdī, kad aizbraucām no Latvijas, Terēzai bija jau pilni 10 mēneši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!