sieviete vienatne vientulība jūra
Foto: Shutterstock
Beidzamo laiku politiskie un sociālie notikumi daudziem no mums liek atklāti teikt: man ir bail. Daži to slēpj aiz agresijas, citi – aiz melnā humora, tomēr tās ir un paliek bailes. Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāve, psihoterapeite Inese Putniece analizē, kas īsti ir bailes un kāpēc tās ir sliktas padomdevējas.

"Bailes cilvēku pārņem savā varā un neļauj racionāli domāt. Bailes sapin cilvēkam prātu kā pavada zirga kājas pieguļā un neļauj doties tālāk. Bet bailes ir arī labas, jo pasargā no bīstamības. Ir teiciens – tikai muļķis ne no kā nebaidās, un tā ir taisnība. Bez bailēm cilvēks nespētu izdzīvot, jo tās mums signalizē par draudošām briesmām. Bailes ir viena no primitīvākajām, senākajām un instinktīvākajām jūtām, kas rodas no trauksmes. Tā ir mūsu brīdinājuma sistēma, kas kopš aizlaikiem nodrošinājusi izdzīvošanu.

Bailes var būt kā nelielas šaubas vai bažas, bet bailes var būt tik spēcīgas, ka tā jau ir panika. Bailes var sastindzināt, bailes var likt mesties bēgt, un bailes var mudināt mesties cīņā. Lēmums tiek pieņemts zibenīgi, un tikai vēlāk, kad iestājies zināms atslābums, var racionālāk padomāt – kas īsti ar mani notika? Kāpēc es rīkojos tieši šādi un ne citādi? Kādi bija manas rīcības motīvi?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!