"Bailes cilvēku pārņem savā varā un neļauj racionāli domāt. Bailes sapin cilvēkam prātu kā pavada zirga kājas pieguļā un neļauj doties tālāk. Bet bailes ir arī labas, jo pasargā no bīstamības. Ir teiciens – tikai muļķis ne no kā nebaidās, un tā ir taisnība. Bez bailēm cilvēks nespētu izdzīvot, jo tās mums signalizē par draudošām briesmām. Bailes ir viena no primitīvākajām, senākajām un instinktīvākajām jūtām, kas rodas no trauksmes. Tā ir mūsu brīdinājuma sistēma, kas kopš aizlaikiem nodrošinājusi izdzīvošanu.
Bailes var būt kā nelielas šaubas vai bažas, bet bailes var būt tik spēcīgas, ka tā jau ir panika. Bailes var sastindzināt, bailes var likt mesties bēgt, un bailes var mudināt mesties cīņā. Lēmums tiek pieņemts zibenīgi, un tikai vēlāk, kad iestājies zināms atslābums, var racionālāk padomāt – kas īsti ar mani notika? Kāpēc es rīkojos tieši šādi un ne citādi? Kādi bija manas rīcības motīvi?