Septiņas frāzes, ko nedrīkst teikt vecākiem pēc bērnu adoptēšanas

Lai gan tev apkārt nav neviena tuvinieka, drauga vai paziņas, kuri audzinātu adoptētus bērnus, ir lietderīgi zināt, no kādiem jautājumiem un piezīmēm vajadzētu izvairīties, ja nāksies sastapt šādu ģimeni. Par aizliegtajām frāzēm vēstī portāls Zdorovie.com

1. Kurš no viņiem ir jūsējais?

Šis jautājums vecākiem, kuri audzina gan bioloģiskos, gan pieņemtos bērnus, ir kā sarkanā lupata. "Katrs no šiem bērniem ir viņu. Tas skan kā mājiens, ka tikai bioloģiskie bērni ir īsti ģimenes locekļi," skaidro psiholoģijas profesore Amanda Badena. Slikti šo jautājumu uzdot, kad adoptētais bērns nav klāt, bet vēl sliktāk – viņa klātbūtnē, jo tas liks bērnam sajusties mazāk nozīmīgam šajā ģimenē. Lai cik liela nebūtu tava interese, paturi šo jautājumu pie sevis.

2. Viņam paveicies, ka jūs viņu adoptējāt

Pat tādā gadījumā, ja tu vēlies vecākiem izteikt komplimentu, tas izklausīsies pietiekami rupji, it kā viņi to būtu darījuši tikai žēlsirdības vadīti. "Adopcija ir sava veida zaudējums," atzīst trīs bērnu māte Megana Terrija. "Bērns ir zaudējis pirmo ģimeni, pazīstamo un ierasto vidi, ieradumus, nereti arī dzimteni, kultūru un valodu. Teikt, ka viņam ir paveicies, vienalga ir pateikt, ka viņa dzīvei līdz adopcijai nebija nekādas vērtības. Ja gribi paslavēt vecākus, saki: "Jums ir brīnišķīga ģimene," iesaka starptautiskā adopcijas lietu speciāliste Lī Leslija.

3. Cik izmaksāja adopcija?

"Šāds jautājums skan tā, it kā bērns būtu pirkums," secina doktore Badena. "Protams, adopcija prasa sava veida izmaksas, tieši tāpat kā sava bērna dzimšana. Ja tev tik ļoti interesē uzzināt šādu informāciju, to nav grūti atrast internetā. Ja tu interesējies tādēļ, ka paši apdomājat iespēju kļūt par vecākiem, tā vietā, lai cilvēkiem prašņātu par viņu finanšu lietām, labāk pavaicā: "Jūs nevarētu man ieteikt, kur vērsties saistībā ar adopcijas procesa sākšanu?"" iesaka Badena. (Red.: Latvijā adopcijas process ir bezmaksas, bet, protams, saistībā ar jauna ģimenes locekļa ienākšanu ģimenē, bez papildu izdevumiem neiztikt.)

4. Runā, ka pēc bērnu adoptēšanas ir vieglāk palikt stāvoklī

Pirmkārt, "tāds komentārs skan tā, it kā bioloģiskais bērns būtu daudz augstāk vērtējams par adoptēto", komentē doktore Leslija. Otrkārt, varētu domāt, ka cilvēki bērnus adoptē tikai tādēļ, ka pašiem būtu problēmas ar mazuļa ieņemšanu, kam patiesībā ir maz sakara ar realitāti. Labāk atturēties no šādas frāzes, aizstājot to ar vienkāršiem un patiesiem apsveikumiem par ģimenes pieaugumu.

5. Kāpēc no viņa atteicās īstie vecāki?

Šis jautājums var izskanēt arī citos variantos: "Bet ko jūs zināt par viņa pagātni?", "Kas notika ar viņa vecākiem?" utt. Jebkurā gadījumā šādi jautājumi ir pārāk personiski, un visbiežāk vecāki nevēlas ne ar vienu dalīties plašāk. "Tas skan ne labāk, kā pavaicāt: kādā pozā jūs ieņēmāt bērnu?" uzskata Badena. Turklāt ģimene var arī nezināt tāda veida informāciju, un šāds jautājums viņiem liks justies vēl sliktāk.

6. Un, ja nu viņš sāks meklēt savus īstos vecākus?

"Šāds jautājums skan tā, it kā vecāki tikai pieskatītu svešu bērnu, kamēr viņš neatradīs savus bioloģiskos vecākus," uzsver speciāliste adopcijas jautājumos Singere. Jau sen pagājuši tie laiki, kad vecāki, kuri adoptējuši bērni, rūpīgi šo faktu slēptu no vecākiem, it kā tas būtu kāds apkaunojums.

7. Kāpēc jūs adoptējāt ārzemēs, ja mums pašiem pietiek savu bāreņu?

"Lūgums vecākiem pateikt, kādēļ viņi adoptējuši tieši šo bērnu, skan ļoti nepatīkami," komentē Singere. "Visā pasaulē dzīvo bērni, kuri alkst pēc ģimenes. Un neviens no viņiem nav pelnījis kaut ko vairāk vai mazāk par citiem, lai kur viņi nebūtu piedzimuši. Sargies no šādiem komentāriem, bet vislabāk fokusē savu uzmanību uz to, cik daudz prieka ģimenē ienesis šis bērns," iesaka Singere.