Dažas pedagoģiskas viltības dvīņu audzināšanā

Dvīņi parasti ir ļoti draudzīgi, vienmēr turas kopā, kas būtiski arī ietekmē viņu attīstību. Bieži mazuļi ir tik līdzīgi viens otram, ka pat vecākiem viņus grūti atšķirt. Daudzas mammas un tēti dvīņus ģērbj vienādi, audzina kā vienu veselu, taču šāda pieeja jau pašā saknē ir absolūti nepareiza, portālam Zdorovie.com norādījuši eksperti, sniedzot dažus padomus.

1. Mēģini dvīņu līdzību padarīt mazāk redzamu

Ģērb un matu griezumu bērniem veido atšķirīgu, dāvini katram dažādas dāvanas, uz veikalu paņem līdzi katru bērnu atsevišķi – rindas kārtībā. Kad bērni jau sākuši iet bērnudārzā, dažas dienas nedēļā aizved vienu bērnu uz dārziņu, bet otru atstāj mājās, un tad otrādi. Šādā veidā bērni mācīsies veidot attiecības ar citiem bērniem un atradīs draugus ne tikai savā dvīņu brālī vai māsā. Jo tad, kad dvīņi ir kopā, viņiem nevienu citu nevajag, pat vecākiem abi mēģina diktēt savus noteikumus un manipulēt ar tiem.

Visbiežāk tas izdodas māsām – viņas visprecīzāk jūt psiholoģisko situāciju ģimenē un izmanto to savās interesēs, īpaši, ja vecāki īsi labi nesatiek savā starpā. Izstrādā vienotu taktiku audzināšanas jautājumos un rīkojies ar to visos pedagoģiskajos jautājumus, bez atkāpēm.

2. Attīsti katra bērna personīgos talantus

Vienu no dvīņiem aizved uz peldēšanu un franču valodas kursiem, otru – uz zīmēšanas pulciņu, dejošanu un spāņu valodas apmācību. Ielāgo šādu niansi: tavi bērni noteikti mēģinās atvieglot sev dzīvi, sadalot mācīšanās pienākumus uz diviem; viens uzņemsies izpildīt mājas darbu lasīšanā un rakstīšanā, otrs – matemātikā. Kāpēc mācīties vienu un to pašu, ja reiz abi visu laiku ir kopā? Tādēļ mēģini atrast laiku un nodarboties ar katru atsevišķi, iedod izpildīt atšķirīgus uzdevumus, lai sagatavotos skolai. Tieši šī iemesla dēļ ir vērts katram bērnam atrast atšķirīgu nodarbi ārpus mājas vai skolas.

3. Dvīņi ir vai nu vienādās pozīcijās, vai kāds sāk dominēt, "izdarot spiedienu" uz otru

Dvīnis – līderis – vecāku lepnums. Viņam viss izdodas ātrāk un labāk, viņš viegli panāk sev vēlamo. Taču, ja tu viņu slavēsi otra bērna klātbūtnē un sāksi abus salīdzināt, tas nodarīs kaitējumu abiem. Vienmēr atbalsti "vājāko" no dvīņiem: vienmēr novērtē viņa spējas un panākumus, lai arī mazus, bet ļauj nojaust, ka tu viņu mīli tikpat stipri, kā daudz veiksmīgāko brāli vai māsu, un nepārslavē līderi.

4. Dažāda dzimuma dvīņi ir īpašs gadījums

Šādos pāros parasti līderis ir māsa, bet brālis, lai gan ļoti piesaistīts viņai, izskatās kā viņas ēna. Viņš vēlāk sāk runāt, gausāk iegaumē dzejoļus, ilgāk mācās burtus un ciparus, sliktāk lasa, viņam ir grūtāk sadraudzēties citu bērnu kolektīvā un ieviest savus draugus. Pie vainas ir vīriešu hormons testosterons: jau sestajā nedēļā pēc ieņemšanas tas kavē topošā zēna kreisās smadzeņu puslodes attīstību, kas atbild par runas spējām, lasītprasmi un loģisko domāšanu.

Pateicoties sievišķā dzimuma hormonam estrogēnam, topošās meitenes smadzeņu puslodes attīstās vienmērīgi, turklāt ātrāk un harmoniskām, nekā dvīņu brālim. Vecāku uzdevums – iespējami izlīdzināt šo atšķirību, lai dēls nejustos atpalicis uz gudrās māsas fona. Velti tieši puikam lielāku uzmanību, palīdzi iedraudzēties ar citiem vienaudžiem. Ielāgo šādu faktu: dēli parasti ļoti pieķeras mammai un līdz četru gadu vecumam ļoti pārdzīvo jebkuru šķiršanos no viņas, bet meitenes jau no trīs gadu vecuma ir psiholoģiski gatavas doties uz bērnudārzu. Taču šajā jautājumā vairāk vajadzētu orientēties saskaņā ar dēla vajadzībām: kamēr viņš nav gatavs iet uz dārziņu, dvīņiem labāk palikt ilgāk mājās. Arī šķirt viņus nav vēlams – tas abiem radīs psiholoģisku diskomfortu.

Runas attīstības traucējumi var būt saistīti ar to, ka bērns nav sociāli nobriedis, problēmām komunikācijā ar vienaudžiem un audzinātājiem, bet skolā – ar skolotājiem. Turklāt dvīņiem mēdz būt problēmas ar personības izaugsmi, viņiem ir ļoti grūti sevi nodalīt no dvīņu brāļa vai māsas. Tas noved pie tā, ka viens no viņiem otru uztver kā sevi pašu. Dažas rakstura īpašības, kas attīstās vienas, neattīstās otram, turklāt dvīņi nesaredz savus trūkumus. Turklāt bieži vien arī apkārtējie dvīņus uztver kā vienu identitāti.

Dvīņiem ir visai grūti pierast pie vides maiņas, pie jauna kolektīva. Viņiem ir pietiekami laba kompānija otrs dvīņu brālis vai māsa, tādēļ viņi nemaz netiecas tuvināties ar citiem bērniem, bet dažreiz pat var izrādīt aktīvu pretošanos jauniem draugiem.