Foto: PantherMedia/Scanpix
"Mammu! Vai, cik tev bēdīgas acis! Pusmiegā dzirdu, kā tu raudi, kad zvana tētis. Es zinu, mammu, man ir ļoti smags plaušu karsonis, bet es gribu būt vesels tikpat ļoti, kā to gribi tu.

Es izveseļošos! Kad būsim mājās, zini, ko izdari, mammu? Nekad, nekad vairs nesmēķē tur, kur tuvumā esmu vai būšu es. Un stāsti par to arī visām citām mammām un tētiem.

Man ir tikai viens gadiņš, es joprojām ēdu mammas pienu, bet esmu tik daudz smēķējis... Vai tu par to brīnies? Tu nezināji? Ai, mammu, es tev pastāstīšu... Jūs abi ar tēti smēķējāt virtuvē. Atvērāt logu, ieslēdzāt tvaika nosūcēju, pat aizvērāt durvis uz istabu. Bet tu jau nezināji, cik viltīgi un ļauni ir cigarešu dūmi. Neredzami, nemanāmi un klusi? Nekā! Tādi tie izskatās tikai pieaugušajiem. Bērnus dūmi neprot piemānīt – bērni tos redz tādus, kādi tie ir patiesībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!