Gadījumā, ja raizējies par uz priekšu skrienošo gadu skaitu, laiku pa laikam atgādini sev, ka patiesībā taču esam tik vecas vai, tieši otrādi, jaunas, cik jūtamies! To apliecina arī lieliska dzīves epizode no Ukrainas, ar kuru savā Facebook profilā dalījusies kijeviete Oļa Šaļenko (Olya Shylenko). Spilgtā saruna ir tik iedvesmojoša, ka to vienkārši ir grēks nepadot tālāk!
Tātad, Oļas stāsts: "Sieviete, tā ap 80 gadiem, kleitā ar zebras rakstu, milzu auskariem ausīs un koši sarkanu manikīru, stāv pie ieejas bulanžērijā un runā pa telefonu: "Vera, nopietni, es tevi nesaprotu! Kāpēc lauzies? Mazbērni tevi atvedīs līdz vilcienam, ienesīs vagonā, iekraus plauktā. Tu nedaudz pakratīsies, bet jau no rīta mēs ar meitenēm tevi pārcelsim ērtā taksometrā un nogādāsim pie vietas.
Ko tu saki? Kādi gadi?! Nesapratu. Tie gadi pagājuši? Kam tie gadi? Tev pat nav jāceļas kājās, Vera! Tevi paņems, pārnesīs, noliks, atkal paņems, pārnesīs, noliks. No rokas rokā, no rokas rokā, un tu jau vairs nebūsi tur, bet te!
Tavs uzdevums, Vera, ir pavisam vienkāršs - gulēt, dzert šampanieti un ik pa brīdim citām grezelēm dot signālu, ka esi vēl dzīva un tev vajag papildināt!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
