Pārmetumu izteikšana – tas ir manipulēšanas veids. Pārmetuma izteikšanas mērķis – piespiest darīt to, ko vēlas kāds cits. Kad mēs saņemam pārmetumus, parasti izjūtam vainas sajūtu, bet tā, savukārt, var piespiest mūs darīt pat to, par ko mēs, iespējams, pat iedomāties nespētu. Visbiežāk, tās ir lietas, kas ir pret mūsu pašu gribu un vēlēšanos. Par to, kādi pārmetumi visvairāk sāp tieši mammām, portālam Deti.mail ru skaidro bērnu un ģimenes psiholoģe Jekaterina Hlomova.
Kādēļ cilvēki citiem izsaka pārmetumus?
Pirmkārt, citādi viņi neprot. Interesanti, ka vairums cilvēku, apmeklējot psihoterapijas kursu, it kā no nulles mācās apzināties savas vajadzības un pārvērst tās prasībās. Otrkārt, ja vienkārši palūgt, tad kāds var arī atteikt. Pārmetums veidots tā, ka tas, ar kuru manipulē, biežāk dara to, ko vēlas manipulators. Treškārt, pārmetumi palīdz no sevis noņemt atbildības nastu kādās sarežģītākās situācijās. Izsakot pārmetumu, cilvēks it kā otram teiktu: "Tu esi tāds sliktais, bet nevis es. Es jau nu tiešām neesmu ne pie kā vainīgs."
Un, visbeidzot, pārmetumi palīdz celt pašapziņu: uz citu fona "es esmu tā neko". Bērni pārmet tādēļ, ka nespēj tikt galā ar savām jūtām un izteikt savas vajadzības vārdos, pusaudži – tieši tāpat – vēloties lielāku distanci.
Kāpēc mēs reaģējam uz pārmetumiem?
Visticamāk, tādēļ, ka pie tiem esam pieraduši kopš bērnības: "Kas tu par bērnu!? Visi bērni kā bērni, bet tu…". "Tu atkal mani izvedīsi no pacietības ar savu uzvedību…", "Lūk, Ieviņa ir tik paklausīga meitene… Nevis kā tu!" utt. Pārmetumi mūsos ielaiž ierasto vainas un kauna sajūtas mehānismu, sajūtas, ka mēs esam sliktie. Lai tūlīt pat atkal kļūtu labi, izlabotu situāciju, iegūtu labvēlību, mēs esam gatavi darīt to, ko no mums vēlas, pat, ja mums tas nepatīk.