Kā pilnmēness ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu  (1)

Ja tieši pilnmēness laikā pieķer sevi, grozāmies no vieniem sāniem uz otriem un nespējot iemigt, tā nebūt nav vien sakritība. Kādā Šveicē veiktā pētījumā, kā rezultāti publicēti izdevumā Current Biology, atklāts, ka cilvēkiem pilnmēness laikā patiesi rodas grūtības iemigt un naktsmiers ir īsāks, kā arī mazāk kvalitatīvs.

Tāpat šai periodā samazinās organisma izstrādātais miega hormona melatonīna daudzums, ko pētnieki skaidro ar spožo mēnesgaismu. Tā rezultātā pilnmēness laikā miegs ir trauslāks, tā trūkumam, gluži likumsakarīgi, ietekmējot arī mūsu fizisko un garīgo pašsajūtu.

Teju katra sieviete ir dzirdējusi nostāstus par Mēness ietekmi uz dzemdībām – valda uzskats, ka tās var ierosināt pilnmēness. Tomēr, kā liecina dažādu Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā veiktu pētījumu dati, šim apgalvojumam, visdrīzāk, nav iemesla ticēt. Piemēram, Vācijā, analizējot 6700 dzemdību datus, nekāda saistīta ar to laiku, norisi un mazuļa veselības stāvokli vai dzimumu netika atrasta.

Raksturojot uzskatu par pilnmēnesi kā aktīvāko dzemdību laiku, pētījuma vadītāji pauduši apgalvojumu, ka tieši tad medicīnas darbinieki dažādām traumām, mazuļu nākšanai pasaulē un komplikācijām ārstēšanas procesā vienkārši pievērš lielāko uzmanību.

"Zinot, ka tuvojas pilnmēness, mediķi it kā noskaņo sevi uz garākām darba stundām un lielāku slodzi, lai gan šai laika periodā patiesībā nākas aprūpēt tikpat daudz pacientu kā parasti. Pārējo Mēness fāžu laikā tam vienkārši netiek pievērsta tik liela uzmanība," uzskata pētnieki.

Valda uzskats ka tieši pilnmēness laikā saasinās psihoemocionālās veselības traucējumi un uzplaiksnī dažādas mentālās saslimšanas un to simptomi. Izdevumā Journal of Affective Disorders minēts, ka tā iemesls ir jau iepriekš raksturotie miega traucējumi, kas visbiežāk tiek fiksēti tieši pilnmēness laikā.

Noguruma rezultātā pasliktinās mūsu emocionālā veselība, rezultējoties ne tikai minētajās problēmās, bet arī veidojoties nomāktībai, agresijai, pārmērīgai emocionalitātei un objektīvas spriestspējas trūkumam, apgalvo mediķi. Piemēram, kādā Francijā veiktā pētījumā atklāts, ka, salīdzinot ar pārējām Mēness fāzēm, tieši pilnmēness laikā visbiežāk tiek izdarītas pašnāvības.

Tiesa, pilnmēness saistību ar cilvēku emocionālās veselības pasliktināšanos gan noliedz kāds Austrijā veikts pētījums. Tajā, analizējot vairāk nekā 65 000 pašnāvību gadījumu 25 gadu laika posmā, netika atklāta nekāda korelācija ar Mēness fāzēm.

Tātad, kā spriež mediķi, emocionālā stāvokļa pasliktināšanās ne vienmēr ir saistīta ar Mēness ciklu, lai gan tā fāžu maiņa atsevišķos gadījumos, protams, var ierosināt noteiktas izmaiņas noskaņojumā.

Brazīlijā veiktā pētījumā, kā rezultāti publicēti izdevumā Epilepsy & Behavior, atklāts, ka pilnmēness laikā par 70 procentiem pieaug hronisku slimību radītu lēkmju, piemēram, epilepsijas, uzplaiksnījumu biežums.

Astoņu gadu garumā analizējot pacientu veselības stāvokli, pētnieki secināja, ka šai laika periodā patiesi mēdz saasināties dažādas hroniskas slimības, taču, no otras puses, to apgāž kāds 2013. gadā veikts pētījums, kurā, savukārt, fiksēta veselības stāvokļa pasliktināšanās vien 11 procentu apmērā.

Analizējot gūtās pretrunas, pētnieki secinājuši, ka krietni lielāka ietekme uz veselību un dažādu slimību simptomu saasināšanos ir miega kvalitātei. Pilnmēness laikā tā, kā minējām iepriekš, var pasliktināties, attiecīgi ierosinot arī izmaiņas veselības stāvoklī. Lai no tā izvairītos, vēlams nodrošināt miegam labvēlīgu vidi, tai skaitā, parūpēties par iespējām pienācīgi aptumšot telpu, novēršot mēnesgaismas ierosināto melatonīna samazināšanos organismā.