<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/pabloasorey/">Pablo</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
12 gadus ik nakti vairākas reizes celties, desmitiem reižu dienā izcilāt 20 kilogramu smagu bērna ķermeni, pabarot, apģērbt, nomainīt autiņbiksītes, aizvest uz skolu, atvest mājās, aizbraukt uz darbu un pastrādāt, - tik daudz dažādu darbību katru dienu jāpaveic Andrim, lai aprūpētu savu dēlu Krišjāni (abiem vārdi mainīti).

Krišjānis ir bērns ar īpašām vajadzībām kopš dzimšanas. Pēdējos pāris mēnešus Andris ar dēlu dzīvo viens, tiekot galā ar ikdienas lietām. Cik tas ir viegli vai grūti, kādam varbūt šķiet, neiespējami – bet Andris ir ļoti, ļoti stiprs vīrietis.

Ar Andri mani iepazīstina kāds, kurš viņu pazīst jau sen. Tiekamies klātienē un saruna, neplānoti un pat nemanot, norit vairāk nekā divas stundas. Tās sākumā Andris ir nedaudz samulsis, tad atraisās un viņam ir daudz ko teikt par to, kā Latvijā ir audzināt bērnu ar ļoti īpašām vajadzībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!