Lielbritānijā ar viņas vīra ienākumiem pietiek, lai finansiāli nodrošinātu kuplo ģimeni, tādēļ Gunas galvenais pienākums pašlaik ir rūpes par bērniem, no kuriem trīs jau iet skolā. Desmitgadīgais Ralfs mācās 6. klasē, septiņgadīgā Evelina 3. klasē un piecgadīgā Anabella 1. klasē, viņu mazajai māsiņai divgadīgajai Sofijai līdz skolai vēl drusku jāpaciešas.
– Lielbritānijā izglītība ir bezmaksas, taču vai ir kas tāds, par ko tomēr vecākiem jāparūpējas pašiem?
Vecāku uzdevums ir nodrošināt bērniem apģērbu – atbilstošas skolas formas un sporta tērpus, kā arī skolas somas. Katrai skolai ir noteikumi par krāsām. Mūsu skolā puikām vajag melnas kurpes, baltu kreklu un skolas džemperi. Meitenes velk slēgtas kurpes ar siksniņu, lai nekrīt nost, tumšus sarafānus, baltus polo kreklus un skolas jaciņas.
Sporta nodarbībās visu cauru gadu bērni velk krekliņus un šortus. Ziemas laikā, ja ir lietus vai sniegs, viņi sporto zālē, bet citādi tajos šortiņos iet laukā jebkuros laikapstākļos, tikai džemperus uzvelk pa virsu.
Skolas somā jānēsā tikai mājasdarbu burtnīca, to pašu skola dod. Un tad ir pusdienu kastīte, ko ņem līdzi, ja neēd skolas pusdienas.
– Cik tas viss maksā?
Varētu teikt, ka vienu bērnu sagatavot skolai var par viena mēneša bērna naudu, ko Lielbritānijā maksā katram bērnam. Skolas formas nav dārgas, sākot no trim sterliņu mārciņām (4 eiro) par apģērba gabalu. Piemēram, polo krekliņus pakā pa pieciem pirku par sešām mārciņām (8 eiro). Kurpes lielveikalos var nopirkt par vidēji 10 – 20 mārciņām (13,50 – 27 eiro). Skolas džemperis ar logo ir dārgākā lieta, tā maksā deviņas mārciņas (12,17 eiro), un to var nopirkt tikai skolā.
Kopā visas skolas formas, katram bērnam pieci komplekti ar kurpēm un skolas somām izmaksāja apmēram 300 mārciņas (406 eiro), bet var nopirkt arī lētāk.
– Varbūt bija iespējams ietaupīt un kaut ko no tā visa nepirkt, piemēram, velkot pagājušā gada formu?
Jā, ja skolas forma nav sabojāta un bērns no tās nav izaudzis, tad to atkal var vilkt nākamajā gadā. Ietaupīt var, arī pērkot skolas formu tieši pirms septembra, kad veikalos ir speciālas akcijas un izpārdošanas skolas lietām.
– Latvijā bez maiņas apaviem un siltajām ziemas drēbēm nevar iztikt…
Skolā nav prasību pēc maiņas apaviem. Londonā ziemu gan var izstaigāt ar slēgtajām skolas kurpēm. Vienīgi gumijas zābakiem vienmēr jābūt skolā, jo bērni iet laukā arī lietus laikā. Piemērotas virsdrēbes gan ir obligāta prasība, un katru gadu, iestājoties rudenim, vecākiem tiek izsūtītas vēstules ar atgādinājumu ģērbt bērnus atbilstoši laikapstākļiem.
- Kā ar grāmatu staipīšanu, vai tiešām viss paliek skolā, un britu bērni netiek mocīti ar smagajām somām?
Pilnīgi viss paliek skolā. Soma ir ļoti viegla. Mājasdarbiem nepieciešamie materiāli tiek sakopēti un salīmēti mājasdarbu burtnīcās, kas tad arī ir vienīgais, ko bērni katru dienu nes uz un no skolas. Tādas burtnīcas ir divas. Arī sporta tērpi tiek atstāti skolā un nesti mājās reizi nedēļā vai retāk, lai izmazgātu.
Nekādas krāsas, zīmuļi un papīrs nav jāpērk, jo to visu gādā skola. Mājās vajag tikai tik daudz, lai izpildītu uzdoto mājas projektu. Vecākiem vajag tikai saģērbt bērnu!
– Vai ir pazīstams tāds jēdziens kā brīvpusdienas?
Brīvpusdienas pienākas visiem bērniem līdz 3. klasei, tas ir neatkarīgi no vecāku ienākumiem. Sākot ar 3. klasi, brīvpusdienas saņem tie bērni, kuru vecāki saņem attiecīgos pabalstus, ir ar zemiem ienākumiem.
– Vai maznodrošināto vecākiem tiešām ir iespējams pieteikties palīdzībai, lai pat skolas formas un apavi nav pašiem jāpērk?
Jā, šāda iespēja ir, bet ne visur. Ja nekļūdos, tad katram bērnam tiek piešķirtas 30 mārciņas (40,50 eiro) formas iegādei un par to sanāk kurpes, bikses, krekli un džemperis.
– Bet kā ar transporta izdevumiem?
Sākumskolas vienmēr ir ļoti tuvu mājām un nav vairāk kā 10 – 15 minūšu gājienā. Ja tās ir 15 minūtes, tad tas jau skaitās tālu no skolas. Pārsvarā bērni iet kājām vai brauc ar riteņiem un skūteriem. Sākot ar 7. klasi, bērniem uz skolu ir jādodas tālāk un ir trīs iespējas – vecāki vadā, brauc ar sabiedrisko autobusu, kur maksā puscenu biļetei, vai arī brauc ar speciālu skolas autobusu, kas arī ir par maksu, bet katra skola atsevišķi nosaka biļetes cenu un to, cik daudz autobusu subsidēs. Parasti gan tas ir vienā cenā ar sabiedriskā autobusa biļeti. Priekšrocība ir tā, ka tas uzņem tikai konkrētās skolas skolēnus un apstājas tikai noteiktās pieturās, tādēļ mazāk laika paiet ceļā un arī biļetes tiek apmaksātas iepriekš.
– Runājot par pulciņiem, vai tie ir bez maksas?
Skolās ir bezmaksas pulciņi, no rīta pirms skolas un pusdienlaikā. Pēcskolas pulciņi ir daļēji subsidēti no skolas puses, ir jāmaksā aptuveni divas sterliņu mārciņas (2,70 eiro) par nodarbību.
– Un mājas darbi? Vai to ir daudz?
Sākumskolā ne, tur mājasdarbu ir salīdzinoši maz un vairāk projektu veidā. Katru dienu ir lasīšanas mājasdarbs, un reizi nedēļā izsniedz mājasdarbu valodā un matemātikā. Reizi divās nedēļās ir projektveida mājasdarbs. Papildu mājasdarbs uzrodas trešajā klasē, kad mūzikas stundā sāk apgūt blokflautu, tas ir mūsu skolas instruments. Instrumentus skola nodrošina, un bērni tos vēlāk var paturēt.
Vairāk mājasdarbu ir 6. klasē, kas ir pēdējā pamatskolas klase, lai sagatavotu bērnus tam, ka, pārejot uz vidusskolu, mājasdarbi būs katru dienu.
- Vai skola drīkst vākt naudu no bērnu vecākiem?
Skolotāji un skolas vadība nedrīkst vākt naudu. Tas ir aizliegts, un to stingri uzmana. Dažādas akcijas, tirdziņus un līdzekļu vākšanas skolai drīkst rīkot tikai vecāku padome, kurā arī es darbojos. Iepriekšējā direktore bija diezgan aktīva līdzekļu vākšanā, taču nekādas atskaites par to izlietojumu nekad nedeva. Atskaites ir obligāta prasība, un ar tām tiek iepazīstināti visi vecāki. Tika veikta izmeklēšana, tās laikā direktore tika atstādināta. Atklājās, ka direktore daļēji šos fondus bija piesavinājusies un norakstījusi. Viņai tika dota iespēja pašai atteikties no amata, pensionēties un aiziet ar godu vai apstrīdēt šo lēmumu un tikt publiski atlaistai. Viņa izvēlējās pirmo variantu.
Skolās jaunā viela tiekot sadalīta tā, lai viena un tā pati tēma tiktu apskatīta dažādos mācību priekšmetos. Varbūt vari nosaukt kādu piemēru?
Skolā ir tematu nedēļas. Piemēram, "Zvēri". Dabaszinātņu stundā bērni skolas apkārtnē meklē dažādus kukaiņus un pēta tos, valodas stundā būs lasāmviela saistībā ar kādu mistisku būtni, pašam jāsacer stāsts vai dzejolis. Matemātikā būs tematikas uzdevumi, kur izmantoti dažādi dzīvnieki. Mūzikā – dziesmiņas. Mākslas stundas mājasdarbs – uzzīmēt, izveidot jebkādā veidā pūķi. Mēs to veidojām no avīzēm. Pēc tam skolas hallē tiek izlikts katras klases projekts par attiecīgo tēmu, pie kura bērni strādājuši skolā, piektdienu rītos ir skolas sapulce, kur kāda no klasēm veic prezentāciju par attiecīgo tēmu. Ar meitu, savukārt, veidojām grāmatiņu par pūcēm un tuvāk pētījām Lielbritānijā dzīvojošās pūces.
Piemēram, citas nedēļas tēma bija ražas festivāls, tā ietvaros bērni sociālajās zinātnēs mācījās arī par trūkumu un vāca ziedojumus vietējai pārtikas bankai.
– Un ekskursijas arī tiek organizētas?
Ekskursijas notiek pāris reizes gadā, un sākumskolā tās pārsvarā skaitās mācību ekskursijas, kas saistītas ar mācāmo vielu. Trūcīgās ģimenes var pieteikties, lai bērniem ekskursijas tiek apmaksātas. Ekskursijas ir 15 sterliņu mārciņu (20 eiro) robežās. Ekskursijas ar nakšņošanu, kas jau ir lielākiem bērniem, gan ir dārgas un sākas no pāris simtiem mārciņu par vienu ekskursiju. Tas jāsedz vecākiem pašiem.
Daži fakti
Lielbritānijā bērni sāk iet skolā no piecu gadu vecuma, tā arī tiek saukta par pirmo klasi (vai pirmo gadu – "year 1").
Neiedziļinoties daudz un dažādās niansēs, jo dažās skolās dalījums var atšķirties, vienkāršojot varētu teikt, ka sākumskola (5 – 11 gadu vecumā), vidusskola (12 – 16 gadu vecumā), tad koledža vai turpinājums vidusskolai (16 – 18 gadu vecumā. Obligātā izglītība ir līdz 18 gadu vecumam, tā jau ir 13. klase, pēc tam var doties mācīties uz universitāti.
Paralēli valsts apmaksātajai bezmaksas izglītībai ir arī maksas izglītība. Ir iespējams bērnu mācīt arī mājās.