Ja sals kniebs visu ziemu, cik ilgi bērni var skolu neapmeklēt?  (24)

Ministru kabineta noteikumi "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas" paredz:

Izglītības iestādi neapmeklē izglītojamie:

Kā portālam Cālis.lv norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga, Ministru kabineta noteikumi par 2015./2016. gada mācību gada sākuma un beigu laiku nosaka: "Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.– 8. klases un 10. –11. klases izglītojamiem."

Tas nozīmē - ja sals turpinās, apgrūtinot bērnu iespēju apmeklēt skolu un apgūt mācību vielu, pašvaldība kopā ar katras skolas vadību var lemt par tālāko darbību - ja ārkārtas situācija, šajā gadījumā - sals, turpinās vairāk nekā vienu nedēļu, domāt par mācību gada pagarināšanu, vai arī, - ja sala dēļ bērni skolu nevar apmeklēt laika posmu līdz vienai nedēļai, mācību vielu "saraut", apgūstot intensīvāk. Arī to, vai reģionā ir jānosaka ārkārtas situācija, izlemj pašvaldība, bet atsevišķos gadījumos - valdība.

Kā vēsta LETA, vairākās Vidzemes skolās aukstā laika dēļ novērots skolēnu skaita samazinājums, taču mācības notiek. Mazsalacas novada skolu mazākajās klasēs sala dēļ daļa bērnu nav ieradušies, taču, piemēram, 12. klasē uz skolu atnākuši visi skolēni. Skolās pārsvarā notiek dažādu mācību vielu atkārtošana, nemācot jaunus tematus.

Arī Salacgrīvas novadā novērots, ka skolēnu skaits skolā ir daudz mazāks nekā ikdienā, taču skolās mācību process notiek. Tāpat strādā arī pirmsskolas izglītības iestādes, taču bērnu skaits tajās ir neliels.

Savukārt Daugavpilī lielais sals un pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki ir kļuvuši par iemeslu tam, kādēļ pilsētā savās mācību iestādēs 7. janvārī nebija ieradušies aptuveni 47 procenti sākumskolas skolēnu.

Daugavpils Izglītības pārvalde ziņo, ka kopumā 17 pilsētas mācību iestādēs nav ieradušies 1996 no 4291 apmācāmā.

Rēzeknē skolās 7. janvārī nebija ieradušies aptuveni 35%, bet pirmsskolas izglītības iestādēs - 45% apmācāmo. Rēzeknes pilsētas pašvaldība informē, ka kopumā deviņās pilsētas skolās 7. janvārī skolā nebija ieradušies 1097 no 3148 skolēniem, bet bērnudārzos - 691 no 1552 audzēkņiem. Tiesa, visas mācību iestādes pilsētā darbojas, un skolēni, kas tajās ieradušies, ir pieskatīti un turpina izglītoties.

Savukārt Rīgā netiek monitorēta situācija, cik skolēnu sala dēļ skolu neapmeklē, portālam Cālis.lv sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde. "Ir noteikumi, pēc kuriem skolas strādā, un sala dēļ skolas kavējumi tiek attaisnoti. Bet ikdienas situācijas mēs nemonitorējam. Turklāt Rīgā 7. janvārī nemaz nebija mīnus 20 grādu," norādīja Vilde.

Vienīgais, kad Rīgas pašvaldība ziemas periodā apkopo skolēnu kavējumus, ir gripas epidēmijas laikā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Sanita Mitenberga portālam Cālis.lv norādīja, ka vecākiem, kuri bērnus uz skolu neved ar automašīnu, savas atvases lielajā salā tomēr labāk paturēt mājās. Ja bērns uz skolu dodas ar sabiedrisko transportu, nekad nevar zināt, vai tas atnāks laikā, vai pa ceļam nesalūzīs, neiekļūs avārijā, bet bērns šādā situācijā var gūt nopietnus veselības traucējumus.

"Daudzi vecāki baidās par to, kā nu mans bērns apgūs mācību vielu, ja neaizies kādu dienu uz skolu, bet es tomēr ieteiktu klausīt sirdsbalsij un vairāk domāt par bērna veselību," tā ārste.

Galvenais risks, bērniem ilgstoši atrodoties aukstumā, ir apsaldējumu gūšana. Tāpat, ilgstoši elpojot ļoti aukstu gaisu, var sākties augšējo elpceļu saslimšanas. Mazi bērni, atrodoties ārā un aktīvi kustoties, nejūt, ka sasvīst, un pēc tam, atrodoties miera stāvoklī, strauji atdziest.

Mitenberga uzsver, ka bērniem ir pilnīgi citādāka termoregulācija, un apsaldējumi iegūstami daudz ātrāk nekā pieaugušajiem.

Noteikti vecākiem jāpadomā par ziemai atbilstošu apģērbu – ziemas zābakiem, cimdiem un noteikti – galvassegām. Arī pusaudžiem, kuri nelabprāt liek cepures, šādos laika apstākļos tomēr vairāk jādomā par veselību nevis matu sasuku. Tomēr, izvēloties ziemas apģērbu, nedrīkst bērnu arī pārāk satuntulēt, jo īpaši zābakos, kur bērns nevar pakustināt pirkstus. Tiem jābūt brīviem, ar iespēju pirkstus izkustināt, lai nodrošinātu asins cirkulāciju, norāda ārste.

Ja bērnam, ienākot no āra siltā telpā, parādās sārtums vaigos, tas ir "veselīgais sārtums", bet jāraugās, lai āda nekļūtu zilgana vai nerastos čūlas. Tādos gadījumos jāmeklē mediķu palīdzība, jo šie simptomi liecina par apsaldējumu.

Bērns atnāk mājās un sūdzas par tirpoņu kājās? Tūlīt pat bērnam jāiedod silta tēja, nosalušie pirksti jāpaberzē, lai atjaunotos asins cirkulācija, tad jāuzvelk siltas zeķes, pamāca pediatre.

Runājot par zīdaiņiem, kuri tiek guldīti ratos, ārste atzīmē – ja vecāki šāda vecuma mazuļus liek gulēt ārā, kad grādi ir mīnusos, regulāri jāpārbauda bērna degungals – vai tas ir silts. Iespējams, ir vērts arī ratus ietīt segās, iesaka pediatre.