VM gavilē – bulciņas un konfektes skolā nevar nopirkt; otra puse lielā neziņā un nikna  (88)

Ministru kabineta grozījumi noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem stājās spēkā šā gada 1. janvārī, lai gan valdībā tika pieņemti jau pērnā gada vasarā.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka ēdināšana izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās ir jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem. Vienlaikus ar izmaiņām ir papildināts aizliegto pārtikas produktu saraksts un noteikti papildu kvalitātes kritēriji pārtikas produktiem, kas var tikt iekļauti ikdienas ēdienkartē.

Tāpat, lai nodrošinātu bērniem piemērotu pārtikas produktu pieejamību izglītības iestādē papildu pusdienu ēdienkartei (tostarp kafejnīcās, uzkodu un dzērienu automātos), tika pārskatīts aizliegto pārtikas produktu saraksts un, mainot līdzšinējo pieeju, noteikumos ir iekļauti pārtikas produkti ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, kurus drīkstēs izplatīt izglītības iestādes teritorijā.

Vislielākā neizpratne radusies tā saukto bulciņu jeb konditorejas izstrādājumu dēļ, kurus kompleksajās pusdienās it kā varot piedāvāt, bet kafejnīcā tirgot nedrīkst. Skolu ēdinātāji uzskata, ka izmaiņas noteikumos nav pārdomātas, ir sasteigtas un noteikti būtu jāpārstrādā.

Aizliegto lietu sarakstā ir visa veida konfektes, saldinātie gāzētie dzērieni, kofeīnu saturoši dzērieni un arī smalkmaizītes. Noteikumi paredz, ka miltu un cukura konditorejas izstrādājumus, izglītības iestāžu teritorijā (t.sk. kafejnīcās, uzkodu automātos) papildus pusdienu ēdienkartei nedrīkst izplatīt). Savukārt pusdienu kompleksajā un izvēles ēdienkartē arī turpmāk miltu un cukura konditorejas izstrādājumus drīkstēs iekļaut, ievērojot noteiktās papildu kvalitātes prasības (bez daļēji hidrogenētiem augu taukiem, aromatizētājiem un pārtikas piedevām – saldinātājiem, krāsvielām un konservantiem), kā arī samērojot tos ar ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām.

Un tieši šī norma visvairāk sakaitinājusi ēdināšanas uzņēmumu īpašniekus, kuri nesaprot, kādēļ pēc atļautām tehnoloģijām ceptie konditorejas izstrādājumi kompleksajos piedāvājumos ir atļauti, bet tirgot kafejnīcā tos nedrīkst.

SIA "Žaks -2" tehnologs Ilga Strapcāne portālam Cālis.lv atzina, ka patlaban ir liela neziņa par jaunajām izmaiņām. Šis uzņēmums strādā aptuveni 30 skolās – galvenokārt Rīgā, bet ir arī izglītības iestādes ārpus Rīgas, kurās uzņēmums ēdina skolēnus un nodrošina arī kafejnīcu darbību.

Uzņēmumam nav iebildumu par konfekšu aizliegumu, lai gan arī nesaprot, kādēļ, piemēram, nevarētu atļaut bērniem panašķēties "kaut vai ar gotiņām". "Preču klāsts, ko varam tirgot kafejnīcā, ir ļoti mazs, vēl tikai mēģinām pielāgoties," atzina Strapcāne.

Uzņēmuma pārstāve uzskata, ka ministrijas rosinātās izmaiņas, kas nu jau stājušās likumiskā spēkā, nav pārdomātas, ir sasteigtas un pārspīlētas, tādēļ viņi vērsīšoties ministrijā ar saviem ierosinājumiem par noteikumu pārskatīšanu. Ko tieši uzņēmums varētu rosināt, Strapcāne vēl nevarēja pateikt, jo pagaidām tikai tiekot apzināta situācija, pēc apkopotās informācijas izanalizēšanas arī taps jaunas idejas.

Strapcāne pauda neizpratni par konditorejas izstrādājumu tirgošanas aizliegumu, jo "kas gan tur slikts, ja smalkmaizīšu cepšanā ir izmantoti tikai milti, olas, sviests un cukurs pieļaujamā daudzumā".

Savukārt kāda neliela ēdināšanas uzņēmuma īpašniece, kura strādā ārpus Rīgas un vēlējās palikt anonīma, atzinās, ka meklēšot iespējas konsultēties Pārtikas un veterinārajā dienestā, jo nesaprot, ko drīkst, ko nē un kāpēc bulciņas drīkst piedāvāt pusdienās, bet nedrīkst pārdot "bufetē". "Neziņa ir liela, vienā punktā smalkmaizītes tiek atļautas, bet otrā – nē. Tas man nav saprotams. Konditores ir, viņas strādā, cep pēc visām noteiktajām tehnoloģijām, bet "bufetē" mēs nedrīkst piedāvāt," sašutumu pauž uzņēmēja.

"Nezinu, kā ir citur, bet pie mums patiesībā katastrofāli. Bērni mīnus 10 grādu aukstumā skrien pāri ielai uz veikalu, lai to pašu bulciņu nopirktu tur. Mēs, protams, esam ielikti rāmītī, strādājam, cenšamies saprast, bet tomēr nesaprotam," atzina uzņēmuma vadītāja.

"Uzskatu, ka ieguvēji būs veikalnieki, jo bērniem tāpat gribās kaut ko uzēst papildus pusdienām, un viņi atradīs iespēju nopirkt kāroto ārpus skolas. Tad varbūt var ieviest vismaz atļauju bulciņu tirgošanai kādā noteiktā laikā – no pulksten tikiem, līdz tikiem," ierosina uzņēmēja, kura nolēmusi meklēt konsultāciju iespējas, lai neiekultos kādās nepatikšanās.

Pirmās dienas jaunajā mācību gada semestrī skolu kafejnīcu plaukti esot stāvējuši tukši, tā vēstīja vairāki plašsaziņas līdzekļi. Kā ir tagad? Portāls Cālis.lv aptaujāja pāris skolas, vaicājot par situāciju pēc jauno izmaiņu stāšanās spēkā.

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko, vaicāts par to, kas notiek kafejnīcā, ar atbildi nekavējās: "Viss ir ļoti vienkārši. To aizvēra", piebilstot, ka vēl darbojas kafejnīca skolas sporta kompleksā, taču veselīgais piedāvājums skolēniem pie sirds sevišķi neiet, un kafejnīcas liktenis ir uz robežas. Ja bērniem ir iespēja un vēlēšanās, tad uz veikalu viņi aiziet un nopērk savu kāroto našķi.

Ševčenko domā, ka sākumskolas skolēnu vidū šie jaunie noteikumi darbosies, jo viņi nevar patvaļīgi izkļūt no skolas, taču vecākie bērni turpinās ēst to, ko ēda pirms tam. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors uzskata, ka rezultāts nāks tikai ar laiku un tas ir arī atkarīgs arī no ģimenes, kurā aug bērns.

Liepājas 7. vidusskolas direktore Inese Ferstere atgādina, ka par piedāvāto ēdienu atbild ēdināšanas firma. "Lai arī pirmajā nedēļa bija grūtāk un plaukti bija tukšāki, palēnām mēs sākam pielāgoties." atzīst Ferstere. Šobrīd Liepājas 7. vidusskolas ēdnīcā var nopirkt veselīgākus piena izstrādājumus, riekstus, dabiskākas bulciņas, piemēram, biezpienmaizītes un citus atļautos produktus. Našķus un savas pusdienu kārbas bērni uz skolu nesuši vienmēr.

Lai arī skolā iegādāties saldumus vairs nevar, ja bērniem ir naudiņa, viņiem ir iespēja to izdarīt arī brīvajā laikā. "Bet, vai bērni starpbrīžos skrien uz veikalu, pagaidām ir grūti spriest, jo ārā ir salīdzinoši auksts. To vairāk varēs saprast pavasarī." Ferstere uzskata, ka ierobežojumi ēdienkartēs ir pareizs lēmums. Šī Liepājas skola piedalās dažādos projektos, kuru laikā uz skolu tiek aicināt arī speciālisti un ārsti, kuri dalās informācijā par veselīgu uzturu. Arī Liepājas 7. vidusskolas direktore, līdzīgi kā Ševčenko, uzskata, ka to, vai jaunie grozījumi ēdienkartē darbojas un bērni kļūs veselīgi, varēs redzēt nākotnē.

Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde atklāj, ka arī pirms tam skolā nav bijusi kafejnīca, kurā bērni varētu iegādāties saldumus, taču iepriekš pie kompleksajām pusdienām, ko piedāvā skola, klāt nāca dažādas bulciņas, kāds našķītis. Kopš janvāra sākuma, šie našķīši ir augļi, augļu sulas, kā arī bio sausiņi. Arī šajā skolā pirmajā nedēļā virtuves plaukti esot bijuši patukši, taču tagad notiek pielāgošanās pēc jaunajiem noteikumiem.

Pamatskolas direktore atzīst, ka bērni starpbrīžos nekad nav gājuši uz tuvējiem veikaliem un arī tagad to nav iedomājušies darīt. Lai gan skolas darbinieki nav novērojuši, ka bērni brīvajos laikos ēstu ko neveselīgu, direktore pieņem, ka, ja bērniem ļoti kārojas, tad par to jau ir parūpējušies savlaicīgi. Arī Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore min, ka ir grūti noteikt ģimenes nostāju, taču neapšauba speciālistu lēmumu. "Garš ceļš ejams," par veselīgiem bērniem un jauniešiem domājot, piebilst Linde.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs jau pagājušajā gadā brīdināja, ka "no nākamā gada maija visiem nāksies mainīt savus ēšanas paradumus, jo attieksme ir jāmaina, un nauda mums ir".

Ministrs kādā preses konferencē pastāstīja, ka no 2016. gada maija Latvija varēs apgūt Eiropas struktūrfondu piešķirtos 54 miljonus eiro sabiedrības veselības veicināšanai. No tiem 19 miljoni tikšot piešķirti Slimību profilakses un kontroles centram dažādu kampaņu organizēšanai, bet pārējā nauda aiziešot uz pašvaldībām tādu pašu mērķu pildīšanai. Ministrijai jau esot izstrādāts naudas apgūšanas plāns pirmajiem trim gadiem, kas balstās uz četriem stūrakmeņiem – "Ēd vesels", "Kusties vesels", "Brīvs un vesels" un "Dzīvo vesels".

"Strādāsim tā, lai katrs eiro būtu ieguldīts ar jēgu. Mūsu mērķis ir, lai 2065. gadā Latvija būtu veselīgākā valsts pasaulē," apņēmības pilns ir ministrs.

Šonedēļ ministrs Latvijas Televīzijā atzina, ka skolu kafejnīcās ieviestie pārtikas produktu ierobežojumi ir tiešām liela uzvara.

"Belēvičs ilgi gaidījis ierobežojumu stāšanos spēkā un ir pārliecināts, ka tie sniegs gaidīto ietekmi uz skolēnu veselību un ēšanas paradumiem.

Viņš atzīmēja, ka par ierobežojumiem publiskajā telpā izskanot daudz pārspīlējumu, piemēram, maize skolās nav aizliegta un to ēdnīcās joprojām var dot sabalansēta uztura sastāvā. Ja skolu kafejnīcu plaukti pašlaik esot tukši, tad tā esot pašu uzņēmumu vaina, jo tie savlaicīgi nav sagatavojušies jaunajai situācijai.

Ministrs uzskata, ka problēmas ar veselīgu uzturu visbiežāk rodas mājās, kur bērni "cieš badu", proti, viņi nepaēd brokastis, izsalkuši atnāk uz skolu, kur saēdas saldumus. Taču viss mainīsies, solīja politiķis," par ministra izteikumiem vēsta LETA.