Pirts Sala mēnesī – slotas, skrubīši, maskas un citi rituāla elementi  (1)

Janvāris ir ziemas viducis – laiks, kad dabā valda miers, klusums un tumsa. Un viss, kas norisinās dabā, notiek arī cilvēkā. Šis ir vispiemērotākais laiks, lai mestu sev nelielu izaicinājumu, iegremdējoties savā iekšējā tumsā, un, visbeidzot, pieņemtu un iemīlētu to pa īstam, tādā veidā iededzot sevī gaismu un nesot to tālāk. Atvadīties var tikai no tā, ko esam izcēluši no sevis laukā un pieņēmuši ar pateicību. Pirtiņas, kurā ziemas laikā ir vidēji 70–75°C temperatūra un 40–45% mitrums, apmeklējums ir ideāls veids, kā to paveikt.

Būtiska ir sagatavošanās pirts rituālam – ar kadiķīti vai vībotni jāizkvēpina lāvas telpa, var izklāt grīdu ar skujeņiem – tie lieliski attīra telpu enerģētiski un bagātina gaisu ar fitoncīdiem, kas nomāc patogēno baktēriju, sēņu un vienšūnu augšanu. Turpinājumā pirtsmīlis noskaņojas pirts rituālam pie dzīvas uguns liesmas, dzerot tādas zāļu tējiņas, kas palīdz atvērties, atbrīvoties no nomāktības, grūtsirdības, apskaidroties – vīgrieze, pelašķis, kumelīte, liepziedi. Vēlams pagatavot skujkoku uzlējumu, kurā pasildīt kājas, vai arī pamasēt pēdas uz uzkarsētiem, ar lina dvieli apklātiem priežu čiekuriem. Pēdas simbolizē sevis, dzīves un citu cilvēku izpratni. Šī noskaņošanās it kā paver vārtus uz savu iekšējo pagrabu, kur esam noglabājuši to, ko nav bijis spēka, laika vai gribēšanas "pārstrādāt". Ir būtiski ļaut sev būt, ļaut nākt tam, kam jānāk – sagaidiet to ar pateicību un mīlestību. Kā pierādījis japāņu zinātnieks Masaru Emoto savos eksperimentos ar ūdeni – vārdi "mīlestība" un "pateicība" veido visskaistākos kristālus, tām ir transformējoša enerģija. Lai vai kādas emocijas nāk, lai nāk – raudiet, smejaties, dziediet un dejojiet, ja tas jums palīdz tās pieņemt, lai pēc tam atlaistu, stāsta Evija.

Mūsu senči vienmēr aicināja pirtiņā Dievu un tā izpausmes – Māru, kura atbild par visu vielisko, tātad arī augumu, tā fizisko veselību, un Laimu, likteņa teicēju, jo apzinājās, ka viss, kas ar viņiem notiek, ir Dieva dots – un tikai ar Dievpalīgu ir iespējams ko iegūt, palaist vai paturēt. Tādēļ, ieejot pērtuvē, uzaiciniet sev pievienoties Augstākos spēkus, lai tie ir klātesoši un palīdz jums. Pirms ļauties pirts maģijai, var noklāt lāviņu ar egles – koka, ko reizēm dēvē par "dzīvības rīksti", – zariem un pārklāt ar lina paladziņu. Mierīgi atgulieties un baudiet… sajūtiet, kas notiek ar jums, jūsu ķermeni, emocijām. Kļūstiet par sevis vērotāju! Pirmajā reizē notiek tikai karsēšanās, pēc kuras var noskaloties siltā, rimtā ūdenī.

Otrajā karsēšanās reizē laiks ir skrubītim. Manuprāt, ideāls ziemas perioda skrubītis sastāv no sāls, sasmalcināta kadiķīša un māliem – šīs trīs sastāvdaļas lieliski palīdz ne tikai fizioloģiski attīrīties, bet arī savāc visu lieko, smago informāciju no cilvēka enerģētiskā lauka. Tāpat var klāt piejaukt vībotni, biškrēsliņu, kliņģerīti, salviju, vērmeli – tie ir augi, kas lieliski attīra prātu un emocijas, kas burtiski izvelk rūgtumu, kas cilvēkā mīt.

Ir brīnišķīgi, ja kāds uzticams cilvēks jūs ar skrubīti izmasē, īpašu vērību veltot mugurai, kurā parasti arī atspoguļojas visa mūsu dzīve – sasprindzinājumi noteiktās muguras zonās simbolizē noteiktu pieredzi, ko neesam pieņēmuši un atlaiduši. Skrubīša klāšanas laikā vēlams uzmanību pievērst savai elpai, ar kuras palīdzību var palīdzēt sev it kā izelpot ārā savu saspringumu. Pēc skrubīša uzklāšanas augumu var noskalot turpat uz lāvas ar remdenu ūdeni.

Trešajā reizē jau var pērties – ziemā piemērotas būs tieši skujkoku slotiņas, pirms kurām gan noteikti vajadzētu nopērties ar lapukoku slotiņām. Katram augam un kokam ir sava ārstnieciskā nozīme, spēja palīdzēt cilvēkiem ar savu īpašo enerģiju, tādēļ ir vērts zināt, kāda koka slotiņa jums būtu visatbilstošākā – piemēram, bērzs ir harmonijai, noņem nogurumu; alksnis palīdz sakārtot dzimtas un ģimenes lietas; liepiņa – atbrīvo no nomāktības un depresijas; ozols – spēkam, drosmei. Pēc tam, kad augums ir ievibrēts ar lapukoku slotiņu, var ļauties skujkoku spēkam – eglei, priedei vai kadiķim.

Egles enerģija ziemā ir dodoša, tā nomierina nervu sistēmu, uzlabo miegu, tonizē organismu un mazina galvas un zobu sāpes. Egles enerģijas iespaidā var nodoties pārdomām, iedziļināties sevī, savas dzīves sarežģījumos – egles spēks palīdzēs rast risinājumu. Egles pirtsslotu pirms lietošanas 20 minūtes plaucē verdošā ūdenī.

Savukārt kadiķis aktivizē un sakārto organisma vitālās spējas, palīdz dvēselei attīrīties no dažādām negācijām – tas skaitās Gaismas koks, kas izgaismo visu tumšo. Kadiķis ir sildošs, palīdz pret radikulītu, neiralģiju, cīpslu sastiepumiem un muskuļu sāpēm. Tas dezinficē gaisu un aizsargā no saslimšanas ar elpceļu slimībām. Kadiķa slotiņa pirms pēršanās 15 minūtes jāpatur verdošā ūdenī un tad kārtīgi jāizklapē. Mērcējamo ūdeni nelej vis ārā, bet ar to izskalo matus, lai novērstu blaugznu rašanos un stiprinātu matu saknītes.

Priede palīdz cilvēkam savienot pazemes un debesu enerģijas, pašam paliekot uz zemes. Enerģētiski priede cilvēkā iekustina klusas vertikālās plūsmas. Priedes pirtsslota aromatizē un attīra gaisu: ieelpojot šādu gaisu, tiek attīrīti un dezinficēti elpceļi, ārīgi priede pirtsslota tonizē un attīra ādu, mazina locītavu un muskuļu sāpes, uzlabo asinsriti. To var izmantot jauktā tipa slotu sastāvā ziemā, ievietojot pa zaļam, smaržīgam priedes zariņam. Priedes monoslotiņu sautē karstā ūdenī 15 līdz 20 minūtes.
Pērienu ar skujkoku slotiņām veic liegi, viegli, glāstošām kustībām. Kad tiek pērta mugurpuse, ir vērts apzināti padomāt, no kā mēs atvadāmies, ko mēs atlaižam, klusībā sakot "paldies" par mācībstundu, ko tas ir nesis. Savukārt priekšpusi perot, ieelpojam to tīro, skaidro enerģiju, Gaismu, ar ko vēlamies piepildīt savu ikdienas soli.

Pērienu vēlams pabeigt ar pīlādža slotiņu, kas ir viens no senlatviešu sakrālajiem kokiem – maigs, bet aizsargājošs.

Šogad janvāris mūs ir lutinājis ar bagātīgu sniega daudzumu – pēc pēriena var atdzesēties, apmētājoties, rīvējoties ar sniegu vai arī vārtoties tajā. Var arī gremdēties āliņģī, bet svarīgi, lai cilvēks būtu pamatīgi izsilis.

Ejot uz āliņģi, noteikti jāuzvelk čības un jāuzliek cepure vai galva jāaptin ar dvieli. Jutīgāku cilvēku var arī apliet ar aukstu ūdeni. Ūdens "uztver" domu un vārdu pausto informāciju, to atceras un spēj izplatīt tālāk – ne par velti vieni no senlatviešu spēka vārdiem, aplejot cilvēka augumu ar ūdeni, ir "Ūdens uz leju, cilvēks uz augšu". Pēc tam vēlams atkal apsildīties pirtiņā un tikai tad var doties atpūsties un padzert tēju.

Janvāra pirtiņā ieteicams uzklāt ķermenim sarkano ogu maskas, kas dos dzīvīgu spēku, jaudu, aktīvas rīcības enerģiju. Sarkanā krāsa ir stimulējošā krāsa, kas sasilda un uzmundrina, aktivizē pamatčakru, pamodina fizisko spēku, stiprina cilvēka fizisko enerģiju un gribu. Šeit lieliski derēs sablendētas zemenes, brūklenes, dzērvenes, avenes. Ogu aromāts, kas piepilda pērtuvi, ir neaprakstāms, spēcinošs un arī dzīvesprieku nesošs.

Pirtošanos vienmēr ir jānoslēdz ar medu, kas ne tikai pabaro ādu un aizver poras, bet arī palīdz vairot dzīvības spēkus. Medum var pievienot dzintara pulverīti, kas palīdz cilvēkam atgriezties pie savām dabiskajām vibrācijām un būtības. Īsāk sakot, dzintars ļauj vienkārši būt. Tāpat medum var pievienot apelsīnu vai mandarīnu ēterisko eļļiņu, kas ir Saules enerģijas pilna, pastiprina noturību pret stresu, ceļ pārliecību par saviem spēkiem, veicina vēlmi darboties fiziski un garīgi. Augumu glāstošām kustībām ieziež tikmēr, kamēr tas vairs nemaz nelīp un ir sajūta, ka medus ir iesūcies ādā vai kļuvis tik šķidrs kā ūdens.

Noslēgumā pateikt sirsnīgu paldies Augstākajiem spēkiem, sev un visiem, kam sirds kāro, būtu īsti vietā.

Pēc šāda pirts rituāla cilvēkam parādās možums, labs garastāvoklis un daudz enerģijas. Ir sajūta, it kā smagums būtu novēlies no sirds, prāta un pleciem, solis kļuvis vieglāks un drošāks. Lai top Gaisma!